*

man cepeškrāsnī cepas kaut kas episks. ja tas iznāks tā, kā esmu iztēlojusies, tad pastāstīšu sīkāk.

sliktajās ziņās - apsegloju zirgu, gājām izlēkšoties pa mīļo lucernas lauku, a tur divi traktori ar. paspēju vēl pa vienu maliņu izjāt un atvadīties. laikam saimnieks nolēmis nomainīt kultūru, jo lucerna tur jau bija vairākus gadus. tā bija jāšanai izcila vieta. plašs, līdzens kā galds, nekur tieši nerobežojās ar lielu ceļu. varēja auļot uz nebēdu visos gada laikos un visos virzienos. vasarā, protams, bija pauzes, kad pieklājīgi nebradājām pa saaugušu lucernu. bet lucerna aug ātri, to pļauj līdz pat ~6 reizēm sezonā, tāpēc tādas "nevar bradāt" pauzes nebija pārāk garas. kur mēs tagad iesim? rudenī, protams, rugāju lauki. bet vasarā būs čābīgāk. būs jāatgriežas miklo kunkuržņu pļavā. toties drīz būs pabeigts jaunais Birzleju jāšanas laukums. varēs lēkāt arī mājās, ne tikai izbraukumā.