marts

Posted on 2022.03.27 at 17:54

Comments:


Božena Chodunska
[info]bozena at 2022-03-27 21:10 (Saite)
Šausmīgi stāsti! Un katram ģimenē tādi ir.
Draudzenes puika saka, ka mūsu paaudze, nu es un viņa mamma, mana draudzene, būtu pēdējā paaudze, kura ietu karot. Viņam astoņpadsmit. Viņš grib dzīvot un priecāties. Viņš domā, ka karš ir tikai par pārliecību. Kaut kas, ko Tu izvēlies. Bet tā jau nav. Nesmuki veci tēvoči izvēlas, ka Tu karo.
Mana vislielākā sāpe ir par civiliedzīvotājiem, kurus tagad aprok pagalmā pie mājas. Vai varbūt vispār neaprok. Varbūt viņi bija vieni, un viņu stāstu neviens neizstāstīs. Cilvēks vienkārši dzīvo un izgaist. Tur bija mamma ar puiku, kādi 12 gadi. Tēta laikam nebija. Tagad viņi guļ pagalmā (jaunais projekts) pie autostāvvietas. Un tad citā pagalmā kāda veca kundze, kurai bija pierakstīts tikai, no kura dzīvokļa viņa ir.
*
[info]inese_tk at 2022-03-27 23:43 (Saite)
jā, drausmīgi smagi tās bildes ar šķēpeļu krustiņiem un gruvešiem fonā skatīties. tur taču guļ vesela dzīve. daudzas dzīves.
Previous Entry  Next Entry