jā nu nē. pokdkāstā ir gribas spēka un disciplīnas kā tikuma perspektīva, kurai es pilnībā nepiekrītu. kolektīvā dziedināšana var nākt tikai caur to, ka mēs pārtraucam uzturēt šo plaisu starp vēlamo un esošo, prātu un dabu.
man patika tas skatpunkts, ka prokrastinācija ir mēģinājums ignorēt call to hero's journey, bet vispār es pati līdz pašām beigām nenoklausījos, jo saņēmos beigt prokrastinēt un sāku mazgāt grīdas un svēpināt māju ar kadiķi. jānoklausās tagad līdz galam.
jā nu šim es vrb piekrītu. ir daudz cilvēku, kas sevi ieslēdz tādās dzīvēs, kas nav viņiem domātas, nav domātas viņu prātam, dvēselei un ķermenim, kur viņiem enerģija nevis vairojas, bet iet spirālveidā uz iekšu. ne obligāti tā īstā dzīve tad būtu varoņa dzīve, bet pilnīgi noteikti īstā dzīve - kas ir iespējama - ir tāda, kur darāmais vairo tavu enerģiju, nevis liek gribēt no sevis bēgt.
varoņiem jau bieži jādodas tādās dzīvēs un varoņdarbos, kādus viņi nemaz negrib un nevēlas. sākot no šamaņiem, kas stāsta, ka ļoti labprāt nebūtu šamaņi, bet ir, jo tāds bija sauciens un griba, līdz Frodo, kurš itin nemaz negribēja visu to jebļu ar gredzenu un Mordoru :D
man arī nav ne jausmas, kāpēc man tik ļoti negribas mazgāt grīdu, jo es zinu cik ļoti man patīk tā sajūta, kad viss ir tīrs un svaigs un izkēpināts ar kadiķa zariņu un tas noteikti vairos manu enerģiju, vismaz emocionālo - kāpēc gan neradīt to ātrāk?
tas, ka negribas fizisku piepūli - īpaši ziemā - ir bioloģiska, fiziska vēlme taupīt enerģiju, tā nav īstā prokrastinācija. es teiksim arī izvairos no tādām lietām, jo man nepatīk aiztikt ar rokām lupatu un nepatīk smaka.
sākot no šamaņiem, kas stāsta, ka ļoti labprāt nebūtu šamaņi, bet ir, jo tāds bija sauciens un griba, līdz Frodo, kurš itin nemaz negribēja visu to jebļu ar gredzenu un Mordoru :D
man arī nav ne jausmas, kāpēc man tik ļoti negribas mazgāt grīdu, jo es zinu cik ļoti man patīk tā sajūta, kad viss ir tīrs un svaigs un izkēpināts ar kadiķa zariņu un tas noteikti vairos manu enerģiju, vismaz emocionālo - kāpēc gan neradīt to ātrāk?