*

ir sajūta, ka šis gads beidzas ar kaut kādu tādu gaišu cerību. nezinu par ko tieši un kāpēc, bet liekas, ka uz taciņas, pa kuru eju, spīd gaisma. viņa gan neizgaismo neko uz priekšu un tas, uz kurieni dodos, tāpat ir pilnīgā tumsā/miglā/neziņā tīts, bet vismaz es redzu, kas ir man zem kājām un, kur speru nākamo soli. ļoti gribas, lai tas vismaz kādu brīdi tā arī paliek. tā mazā, bet spožā, siltā un draudzīgā gaismiņa. lai nenodziest.