*

Hermaņa Vēlā mīla mani vīla. pirmā daļa likās ļoti garlaicīga, ļoti ilustratīva un, ka maestro par daudz tīksminās par sevi (jā, jā ir kruts aktieris un aktierdarbs, bet brīžiem tas kaut kā ļoti iestiepa izrādi un likās liekvārdīgi). otrā daļa sākumā šķita daudzsološāka, bet kaut kā izčākstēja. abas epizodiskās Marijas parādīšanās likās liekas.
zinātāji zināja stāstīt, ka izrāde esot pilnīgs 1:1 rimeiks tai Hermaņa ārzemju Vēlajai mīlai. ja tā, tad šajā variantā vispār nevarēja saprast, kāpēc režisors šobrīd vēlējies šo izrādi iestudēt, jo likās, ka viņam nav bijis baigi interesanti.
Pirmajā daļā scenogrāfija atsit Soņas istabiņu tikai citā laikmetā. Īpaši, kad Gundars frontāli sēž pie virtuves galdiņa. Soņu gan taisīja Jurjāne, šo Pormale, diez tas speciāls vai nejaušs citāts? Pāris brīži vizuāli ļoti skaisti, piemēram, Regīna uz balkona. Pārbūves gan likās ļoti neveiklas un nepārdomātas - vesels bars skatuvnieku veselu mūžību cilā smagus un neērtus sienu gabalus. nelikās, ka šāds risinājums bija tā vērts, jo garlaicīgi, nesmuki un sāk palikt žēl skatuvnieku, jo redzams, ka viņiem čakars un neiet tik raiti, kā gribētos.
iepriekšējā Hermaņa un vispār JRT izrāde, ko redzēju bija Dieviņš pillā un par to ar likās, ka režisors trūcis.