jā, bet, piemēram, šis "visdažādāko koku un krūmu krāsu, formu spēles, nianes, starp tiem vijās līkumainie pastaigu celiņi." liek domāt, ka ir parks ar celiņiem, pa kuriem pastaigāties.
parasts lauku ceļš, pašā Aumeisteru centrā ir asfaltēts, pārējais grants.
no vē-ceļiem nevajag baidīties, jo nekad, nekad nevar zināt, kas tur sagaidīs. biežāk jau ir braucami. es, vismaz siltajā un sausajā sezonā vienmēr izvēlos mazos ceļus/grantiniekus un lielākoties viņi ir pilnīgi normāli. nesen gan dabūju braukt labu gabalu uz 30 pa grantinieku Smiltene - Liepa, atpakaļ izvēlējos braukt caur Raunu pa asfaltu un tas bija vēl briesmīgāk, jo tas ceļš ir pilnīgi sabrucis, sastāv tikai no ielāpiem. kopumā provincē grantinieki mēdz būt jūtami labāki par veciem asfaltniekiem, jo viņus vismaz ir iespējams kopt un uzturēt - tb nogreiderēt, kamēr jaunu asfaltu pašvaldības nevar atļauties un atliek tikai lāpīt un lāpīt.
protams, vienmēr jau var trāpīt uz brīdi pirms greiderēšanas un kratīties uz 30 pa redelēm, kā manā nesenajā gadījumā ar Smiltene-Liepa. bet es tiešām daudz un labprāt braukāju pa grantiniekiem un vismaz no vasaras man nav nekādu traumējošu pieredžu šajā sakarā. slapjajā gadalaikā drusku cits stāsts.
man pat sagribējās uz to viesnīcu aizbraukt
no vē-ceļiem nevajag baidīties, jo nekad, nekad nevar zināt, kas tur sagaidīs. biežāk jau ir braucami. es, vismaz siltajā un sausajā sezonā vienmēr izvēlos mazos ceļus/grantiniekus un lielākoties viņi ir pilnīgi normāli. nesen gan dabūju braukt labu gabalu uz 30 pa grantinieku Smiltene - Liepa, atpakaļ izvēlējos braukt caur Raunu pa asfaltu un tas bija vēl briesmīgāk, jo tas ceļš ir pilnīgi sabrucis, sastāv tikai no ielāpiem.
kopumā provincē grantinieki mēdz būt jūtami labāki par veciem asfaltniekiem, jo viņus vismaz ir iespējams kopt un uzturēt - tb nogreiderēt, kamēr jaunu asfaltu pašvaldības nevar atļauties un atliek tikai lāpīt un lāpīt.