*

FB izlasīju, ka miris tēta kādreizējais kolēģis un draugs, kurš bērnībā bieži nāca pie mums uz Tērbatsielas dzīvokli dzert un spēlēt kārtis. daudz esmu viņam klēpī sēdējusi. viņš, nezkāpēc, man asociējās ar Lindgrēnes Ronjas tēvu. neatceros, kad pēdējo reizi viņu satiku. kādi 10 gadi jau būs. mana perfektā klasesbiedrene apprecējās ar viņa dēlu un tagad dzīvo muižā.
viņš bija apmēram tikpat vecs, cik mani vecāki. tāda diezgan asa apjausma, ka... nevarētu teikt, ka es dzīvoju ilūzijās par savu vecāku mūžīgumu - ar mammu esam izrunājušas mantojuma lietas utt., bet šis kaut kā tā diezgan strauji paraustīja tepiķīti, uz kura es stāvu.
es gan vispār pēdējā laikā mēdzu ilgoties pēc mammas. gribas ar viņu komunicēt, bet man nav ko viņai teikt, īpaši pa telefonu. es piezvanu, prasu - kā iet? kas jauns? viņa kaut ko īsi atbild (jo, protams, nekā daudz jau nav) un tad iestājas klusums. viņa pati man nezvana, jo baidās man traucēt. man tas besī.

apdeits: izrādās tomēr 8 gadus jaunāks par maniem vecākiem, turklāt izkritis pa logu :(