*

"vajag vakar" jau pat nav sūdīgākais, sūdīgākais ir iekļūt kaut kādā projektā ar jocīgu ārzemju klientu, kuram angļu valoda nav dzimtā, ārpus konteksta. īpaši neko nezinot par iepriekšējo komunikāciju un projektiem ar konkrēto klientu, īpatnībām utt. + bez jebkādas pieredzes un orientēšanās mūsu piedāvājumā un resursos (piem, kā es varu zināt cik ilgā laikā mēs varam paspēt uztaisīt to vai šito utt. protams, es jautāju kolēģiem, bet tas rada stresu). ok, vislielāko stresu rada pēkšņa atbildība, par lietām, par kurām es neko nesaprotu.

ja tas notiktu pamazām, lēnām un ar kādu vieglāku klientu, droši vien neliktos tik traki.

visādi citādi - kreatīva man arī pietrūkst un pietrūkst laika "savai dzīvei" un pietrūkst sajūtas, ka es redzu jēgu tam ko daru (protams, izņemot ienākumus)