*

noskatījos Pēdējo (vai pēdējā?) Ļeņina eglīti. īsti nezinu, ko teikt. ir labāk par Mielastu, jā (arī tāpēc, ka 2x īsāk). kopumā likās tāds Rīgas Laika popūrijs - Ļeņins, budisms, sūfisms, kakas, čuras, ķermeniskums, absurds, sirreālisms, bezjēdzīgums, plakātiskums, nāve, utt.
tā vispār es nesaprotu, kāpēc režisoram, liekas, ka Ļeņina bardo stāvoklis būtu tieši tāds (?). un, protams, kā jau allaž šādos gadījumos var teikt - aktierspēle ļoti kruta. nemācēšu paskaidrot kāpēc, bet vizuāli/horeogrāfiski asociējās ar Jana Švankmajera filmām (vai arī Dereka Jārmana 1993. gada filmu par Vitgenšteinu). daļa joku/fišku likās jau redzēti Alvja izrādēs (piemēram, Ļeņins un Ļeņins tāpat kā Ziedonis un Ziedonis (un Ziedonis) vai Piņķis, kurš dzied rīkles balsī, u.c.).

p.s. ja gribat izrādes laikā labi pavadīt laiku, ejiet sakurījušies