*

pie robežas esam samērā laicīgi, laikam ap kādiem deviņiem vakarā. vieglo auto rinda nav gara, bet tas ir lielāks robežpunkts un mašīnu ar vairāk. sagatavojamies uz gaidīšanu un lukturīšu gaismās lasām līdzpaņemto literatūru. pēc nieka 4,5 stundām, bez aizķeršanās, esam pāri. šoreiz Baltkrievu robežsargi atdodot pases tajās ir ielikuši info par maksas ceļiem un viens punkts, kurā var kārtot maksāšanas lietas ir turpat benzīntankā, tūlīt aiz robežas. tā kā no šīs vietas meklēt apkārtceļus ir liels čakars (un Belorusijā ziniet nav kā ārzemēs, kur paralēli maksas ceļiem iet kaut kādi mazāki ceļi) nolemjam painteresēties vēlreiz. nostāvējis kādu laiku rindā pie lodziņa, K. noskaidro, ka visu var nokārtot pa 50 eur, lai gan reālā summa, kas būtu jāmaksā par mums nepieciešamo ceļa gabalu ir 5 eur. rēķinam, ka pat nobraucot krietni vairāk km, meklējot ne pārāk taisnus apkārtceļus, mēs degvielā nobrauksim mazāk un braucot pa mazajiem ceļiem lielāka iespēja redzēt kaut ko interesantu. ir nakts un mums nāk miegs, tāpēc pabraucam drusku uz priekšu un liekamies gulēt nelielā stāvlaukumā. no rīta braucam uz Gomeļu, kas ir otrā lielākā Baltkrievijas pilsēta. ir ne pārāk liels (un ne pārāk glīts) vēsturiskais centrs, pa kuru mazliet pastaigājam, bet pārējais ir tāds pats betona monstrs kā Minska. tā kā esmu ļoti ziņkārīga persona, izmantoju visus satiktos vaifajus, lai ielādētu visādus rakstus un informāciju, ko pēc tam lasīt braucot. viens no mani interesējošajiem jautājumiem ir Gomeļa un radiācija, jo līdz Černobiļai nav tālu un Č. muzejā redzētā pirmā piesārņojuma viļņa karte pie Gomeļas rādījās ļoti sarkana. izrādās, Gomeļā pēc katastrofas esot lijis melns lietus, bet šajā pilsētā nekad nekāda evakuācijas neesot notikusi. bet izlasot šo pērnā gada rakstu, sāk ļoti negribēties lietot uzturā nekādus Baltkrievijā ražotus piena produktus. no Gomeļas sākas maksas ceļš, tāpēc jāmeklē apkārtceļi. principā vienīgais lielākais ceļš, kas Baltkrievijā vēl ir palicis neapgreidots un bezmaksas, ir Minska - Rīga, bet līdz tam vēl jātiek. visi pārējie lielie ir maksas. citu lielāku ceļu ir maz, lai gan kopumā var teikt, ka ceļu kvalitāte Baltkrievijā ir labāka nekā Latvijā. kreizī liekas daudzās gājēju pārejas uz lieliem, vairākjoslu ceļiem, ārpus apdzīvotām vietām (arī Ukrainā tādas bija), kuras, protams, nav nekā apgaismotas vai kā citādi izceltas. krēslainā laikā man bija bail braukt. var just, ka ceļu tīkls viņiem mazāks un ne tik sazarots kā mums, tāpēc pa lieliem ceļiem pārvietojas daudz lielās tehnikas, traktori un 50.-60. gados ražotu smago mašīnu, kuras velkas gliemeža gaitā un tiek nervozi apdzītas. papildus nervozitāti braukšanai pa BY un arī UA, piešķir tas, ka viņiem nav obligāti visu laiku jābūt ieslēgtajām tuvajām gaismām, pie kā esam ļoti pieraduši mēs un viņi nav naski uz to ieslēgšanu arī visai krēslainā laikā.
karoč, izbraukājāmies visādos zigzagos, lai tiktu bez maksas garām Minskai un izbraucām cauri neskaitāmām vienādām sādžām (starp Minsku un LV ir interesantāk - tur ir drusku vairāk reljefa un sādžās mēdz būt vairāk dažādu baznīcu, kas vismaz izskatās interesantāk, Baltkrievijas dienvidi ir ekstra garlaicīgi). vairs neatceros cikos, bet kaut kad ne pārāk dziļā naktī esam uz robežas. varbūt drusku pāri pusnaktij. uzstādam brauciena rekordu nokļūstot Latvijā vien pusstundas laikā. aizperamies līdz Aknīstei, bet tad sāk pārāk nākt miegs, iebraucam kaut kādā grantinieka mazceliņā un noguļam līdz rītam. Latvijā spīd saule un ir ļoti auksti.


Gomeļa










ar apmetuma krāsu nopūstas koka durvis




Gomeļas Kremlis


pie Gomeļas kara muzeja


Gomeļas autostāvvietā


turpat




sveiciens no Latvijas


kaut kādi betona monstri labībslauka malā, kaut kur nezinu, kur




baltkrieviem patīk apzīmēt visu. lielākā daļa autobusu pieturas ir apzīmētas ar visādiem zvēriņiem un pasaku tēliem. ja kaut kur ceļa malā ir kāds lielāks akmens, arī tālu no apdzīvotām vietām, uz tā būs uzgleznots stārķis vai briedis vai kas tamlīdzīgs




vienai pilsētiņai izbraucām cauri lēnāk un nobildējām to, kā izskatās tur un visur citur. topa krāsas - zilā, zaļā, dzeltenā




































pīppauze




ugunsgrēks fermā. es jau sāku domāt, kas jādara, lai izsauktu dzēsējus, bet viņi jau brauca pretī


iepriekš braucām cauri arī Baravikiem


degvielas cenas pierobežas benzīntankā




kaut kā laikam apmēram tā


kopumā var teikt, ka Baltkrievija tūristus negaida. par maksas ceļu vienreizēju lietošanu samaksāt ir ļoti neērti un neizdevīgi, neredzējām gandrīz nevienu brūno zīmi uz kādu potenciālu apskates objektu un pirmā zīme uz LV vai Daugavpili parādījās tikai kaut kur gandrīz pie pašas Latvijas robežas. par to kā jūtas BY un UA sauszemes robežu šķērsotāji, kuri vispār nezina krievu valodu, es nemaz negribu domāt. droši vien bezpalīdzīgi un pazemoti. bet cilvēki abās valstīs laipni, mierīgi un labvēlīgi.
brauciens bija foršs, viss, viss, viss kopā izmaksāja ap 300 eur. Ukrainā un Kijevā labprāt vēl atgrieztos, bet ar Baltkrieviju man ar 2 reizēm pilnīgi pietiek visam mūžam.