Aah...noskrūvējam rokas, kājas, izskrūvējam spuldzītes...pat, ja kaut kas vēl jādara...mmm - dushaa

šovakar liekas, es atkal ticēšu maģijai un lidošu Tevi noburt...kaut tā varētu*

par šo to prieks...par to arī prieks līdz galam, bet par kaut ko citu - tukšums un koordinācijas zudums, kas pilnīgi laikam pieder pie lietas...nu ja, bet par to, par ko prieks tad nu es priecājos arī......es taču varu to visu paveikt, vai ne?!

   Šuvu fliterus pie džempīša, kad bija jāiegrimst mācībās, spraudu ausīs auskarus un knibinājos ap tēju un vafelēm...un...un sagribēju uz balli – „pelnrušķītes sindroms” – vizuļot, mirdzēt, satraukt un žilbināt..princi ilgāk par pusnakti un tāpat arī kristāla kurpītes...jā, jā...vienīgais, kas izspraucas ārpus PS robežām – nebēdne meitene gribu būt......

   Atgriežoties realitātē, pazūdu, pazūdu, pazūdu anatomiskajās izvirtībās...tikai vakardienas sajūta turas – tas labi..

Sajūtās: nemierīgi rāms

Pēkšņa nepiederības un iejaukšanās sajūta, un mana krāsa šodien – sepia...nē, es neesmu depresīva:P

Samācās jocīga sajūta, kaut kāda „jūnija sajūta”, kam par godu, nezinot, kas ir izraisītājs, ķēros klāt saldējumam, kas, kā šķiet, šo iekšējo ugunskuru nenodzēsa..Izcili, izcili...jāpatrako, nezinot vēl kā..

p.s. sanāca gan bezkaislīgi. Nu nekas – tā nav.

Saplānota dzīve, bet, cerams, tikai tuvākās trīs nedēļas...jo plānot man vairs nepatīk, bet pagalam patīk baudīt. Jā, un tad vēl, milzu apņemšanās visādas. Tātad jāuzvelk bruņas, vairogs un – uz priekšu!

izplānot...vai labāk ļauties impresijai?!...mhm....nju tad jau redzēs p.s. ir 9. janvāris un es saku, ka ļauties bija labi...

vīraks - mājas
ziema - konservants
kailums - ne bez iemesla..

Sajūtās: relieved

vieglāk palika..

...balti jumti zem balta vāka

bet jumtus ar vāku savieno balti pavedieni, bet vāks - vāks pavēries, lai parādītu tumšzilu bezgalību..

..mīlīgs skats pa logu

dungot miega dziesmu un rūpēties gribās...un dzīvot, bet to jau sen..

pati ar sevi

runāju

un ar kaķi

kārtējā vakara ieilgstošais spontānais nosalums

Sajūtās: cold

maigi

šodien

rīt

tuvākajā laikā

..sniegā paslēpes spēlē..

gribās kādam kaut ko iebāzt acīs - lai jūt!

auksta roka

auksta kāja

nolaupīta sajūta..

zaļas lampiņas tumšā stiklā atspīd...tās pat nav manas acis...

klusums katrā šūnā..

maza lapiņa ar uzrakstu „Sivns”...viens mazs, kas palicis ķepiņas zem sevis – tas no manis palicis pāri šovakar..runči zem loga serenādes nedzied vairs, pļavā margrietiņas nezied vairs, un nav putekšņu uz mana vaiga...” You wanna hear about the deal I'm making?...”

skatos griestos...jau labu laiku..” Tell me, we both matter, don't we?..”..tas nav Tevis dēļ, bet manis, manī šovakar vienkārši tāda mūzika skan...

es skatos spogulī un ko es redzu - es sevi vairs nepazīstu...ugunīgus matus gribu, un vecums nav brālis