Jāļaujas tikai...un vēl viena deva...galu galā-tā ir nežēlīgākā atkarība un tad....tālāk nedomāt, stop!!! Tas nav kāds kādam, tas ir dalīties un, patiesību sakot, sagādāt kādam prieku ir tīrā bauda...beidziet īgņoties, sabužiniet matus un pasmaidiet saulē...smaidiet saulē, kamēr atduraties pret stabu...un tad...uzsmaidiet stabam, jo arī viņam galu galā ir vientuļi tur stāvēt...

Es atsvešinos – var jau būt...var jau būt, bet kā ar pašiem? Šodien pēkšņi dūša papēžos, jūra vairs nav līdz ceļiem, bet jau vismaz līdz krūtīm un...sasodītais paisums...bet morāle tam – nevajag čakarēt cilvēku no paša rīta, vienkārši pārmaiņas pēc neskalot smadzenes...

        Stingrās rokas, savāciet mani un neļaujiet uziet pa sienu...vienkārši kauns palikt rupjai....un galu galā tie visi ir tikai abstrakti sinonīmi nejēdzīgam garastāvoklim ar noslieci uz dusmām...

P.S., bet es joprojām nemainu domas par īgņošanos...un neīgņojos...

Sajūtās: sick

Iesākumam: dažas dzīvē visnotaļ noderīgas tēzes, kas radās kaut kur ceļā no centra uz mājām pateicoties šķembas metošajam smagajam, kroplajai melonei(kroplīši arī jāmīl) un manai sirdsdāmai...tātad tā:

1.   kad mute pilna sūdiem, tad valoda neraisās

2.   kas mutē, tas apēdams

3.   kad sāpe ir, tad grūti košļāt...

P.S.(<-šodien man īpaši aktuāls) ceru, ka noderēs...

Izrāvos, nolēmu izdzēst dienas rūpi...un...sanāca...par daudz jauku domu, lai dauzītu traukus...gājiens ar pusslapjiem matiem pāri tiltam, skaists vakars centrā un lielisks piccollochino(huh ,sarežģīts vārds)ar milzu kanēļa devu, lieliska dzīvā mūzika un saldas domas par.......ak jā, un šovakar atkal ir brīnišķīgs saulriets...

Apsolos – rīt atkal būšu romantiķis bez skarbuma

Sajūtās: naughty

būt mazai.....viena no lietām, ko es beidzot patiešām izbaudu...pēdējā laikā ir lietas, ko IZBAUDU...