vējelis
Iesākumam: dažas dzīvē visnotaļ noderīgas tēzes, kas radās kaut kur ceļā no centra uz mājām pateicoties šķembas metošajam smagajam, kroplajai melonei(kroplīši arī jāmīl) un manai sirdsdāmai...tātad tā:
1. kad mute pilna sūdiem, tad valoda neraisās
2. kas mutē, tas apēdams
3. kad sāpe ir, tad grūti košļāt...
P.S.(<-šodien man īpaši aktuāls) ceru, ka noderēs...
Izrāvos, nolēmu izdzēst dienas rūpi...un...sanāca...par daudz jauku domu, lai dauzītu traukus...gājiens ar pusslapjiem matiem pāri tiltam, skaists vakars centrā un lielisks piccollochino(huh ,sarežģīts vārds)ar milzu kanēļa devu, lieliska dzīvā mūzika un saldas domas par.......ak jā, un šovakar atkal ir brīnišķīgs saulriets...
Apsolos – rīt atkal būšu romantiķis bez skarbuma