Laikam esmu sajukusi, bet jā, naktī no piektdienas uz sestdienu man tika izskalotas smadznes. Aj, nu nē! Es vienkārši nonācu pie apjausmas, ka es to gribu! GRIBU! Visu laiku, jau kaut kādus gadus divus trīs, par to esmu domājusi. Bet nonakot saskarē ar cilvēkiem, kas jau to dara, sagribas vēl vairāk. Ko tad? Šogad gribu tikt strādāt brīvprātīgo darbu caur EVS! Tāds mērķis. Varbūt jau vasaras beigās uz kaut kurieni doties! Obligāti! Ta teikt - dzīve jāmaina uz otru pusi, savādāk nespēju vairs sevi iedomāties!!!