"Es esmu īslaicīga persona un tieši tāpēc man sevi maksimāli jārealizē.....
Vienīgā absolūtā likumsakarība ir tā, ka mēs drīz mirsim, lai nekad, NEKAD vairs neparādītos šajā veidolā.
Vienīgā garantētā neizbēgamība jebkurai dzīvai būtnei ir nāve. Un tāpēc ir jēdzīgi (ja mums tomēr ir pagadījies nejauši piedzimt) šajā īsajā brītiņā kaut ko jēdzīgu arī izdarīt......
....piedzimšana uzliek pienākumu. Nav jēgas piedzimt, lai dzīvotu nejēdzīgu dzīvi."
/Līga Purmale/

Hmm, liekas, ka veselu mūžību neesmu neko rakstījusi, kā tik iesviedusi pa pāris citātiem. Redz, kaut kā neatliek laiks visam. Janvāris bijis pārāk aizņemt mēnesis. Ne tā, ka būtu jāstrādā no rīta līdz vakaram, bet tā, ka viss apgriezies kājām gaisā. Kā sāku ar Jaunā gada sagaidīšanu klubā, tā visas brīvdienas plus mīnus paiet deju ritmos. Viss turpinājās ar dzimšanas dienas svinībām 9. janvārī un Paldies pateikšanu 11. janvārī, kas ir izvērties re, tūlīt jau būs mēnesis - sarunas skapii, traukos un trakas izdarības kopā. Jā, ir uzradies Viņš. Kā kolēģe man teica, vai neesmu apsaldējusi smadzenes, cita teica, ka man jau esot rozā brilles. Nē, varbūt tikai apsaldējusi. Kopā ar Viņu. Esam izbraukājuši zemes ceļus ar piesietu kapatu aiz muguras, Karjera ezers ar mašīnu izbraukāts. Tagad jau sāk plānotas pavasara trakulības ar laivām, gumijām un virvēm. Jehh, viss notiek! Filmu vakari, dejas, pastaigas... Viss ne tā kā parasti. Ne tā ka bija līdz šim. Kādi 90 grādi otrādāk.
Vēl jau arī laiks darbam, biedrībai, rotām un citiem apkārtējajiem. Viss, jāsāk plānot laiks, jo pēdējā laikā pierasts mājās vairs nebūt.
EVS? Nav un pagaidām izskatās, ka nebūs. Varbūt uz rudeni. Bet tas ir nezināms jautājums. Pagaidām ir labi, bet ir tā, ja neaizbraukšu, tad tiešām neaizbraukšu. Žēl, ka tā, ka tik vēlu sapratu, ko man vajag. Bet vēl ir laiks. IR!
Šajās brīvdienās uz Madonas ārēm, kur trīskāršas jubileju svinības.:) Mazajam sīcim re, jau gadiņš klāt:) Būs pamatīgs tusiņš.
Un tad jau pēc nedēļas eju atvaļinājumā. Atkal kāds prasīs - ziemā??? Heh, kāda vaina? Pabeigšu remontu, cerams! Un veltīšu laiku sev un citiem. Un tas laiks tā paskries! Bet būs ok, vajag nedaudz atpūsties un izgulēties, kas man jau mēnesi nav izdevies, ehh!:D

Mīli tikai sevi! Un mīli to, kas mīl tevi! Un nekad nevajag sevi pārāk mocīt ar domām par rītdienu! Jo rītdiena... tā bieži var būt ārkārtīgi tāla nākotne... (E. Lukjanskis)

Vispār nevaru iedomāties kā tas varētu būt braukt ar kapatu aiz mašīnas, pa zemes ceļu!? Uz kapata vēl esot krēsls piestiprināts. Ar tīru gaisu, hmm! Esot 20km/h ātrums. Ar riepu gan ātrāk - 60km/h.
Njā, visādi te tādi jancīgi piedāvājumi!:D

Un kā man "patīk" iekabināt īsajiem puišiem! 3 cm izšķir visu vai neizšķir pilnīgi neko!!!

Hmm, kā rīt uz tām mācībām negribās braukt. Nu kas tas ir? Kad tev kā normālam cilvēkam nav jāmaksā, ta uzreiz iestājās negribulis. Maksātu bargu naudu, brauktu, kur es liktos. Bet tagad, ehh. Nezinu, nezinu. Galvenais jau ir no rīta visu uzrakstīt, savādāk kā tukšai un baltai lapai ierasties ar nav jēdzīgi.

Mana šī vakara filma Man on fire
Un šī vakara dziesma Carlos Valera - Una palabra
Un arī šī te Lisa Gerrard

Ne jau tādēļ, ka tik daudz spriedzes, asuma un asins šķīšanas, bet gan dēļ mūzikas un dēļ tā, kā filma ir uzņemta, dēļ krāsām, kadriem, dēļ montēšanas. Un tādēļ, ka tā ir filmēta tādās vietās, kuras jāredz pasaulei, kā cilvēki dzīvo. Skaisti. Un ir par ko padomāt.

Vai diena, vai vakars, vai pasakains rīts,
Man visu šo dzīvi nāk eņģelis līdz!

Šodiena ir diena pirms svētkiem. Nākošajiem aiz Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas. Viss vienā normālā rindiņā jau ceturtdaļgadsimtu. Ha, kā man patīk šis vārds!:)

Rītdien nekādu dižo svinību nebūs, tik vien kā ar tagadējo kolēģi, ar ko kopā strādāšu. Jā, rītdiena ir darba diena un gan jau nekāda vaina nebūs, jo tāpat to dienu pavadītu mājās gaidot apsveikumus. Bet tagad vismaz būs iespēja nopelnīt algu.:)

Bet vispār jāķeras klāt pie svinību plāna domāšanas, jo svinības pēc nedēļas būs un pilnā sparā. Tik idejas apsīkst. Zinu, ka būs ne tā kā parasti. Zinu, ka gribu tur visur iepīt skaisto laiku, kas ir ārā. Tad nu man ir doma visus vest uz mežu tādā kā lāpu gājienā, kalna galā izšaut šampi, tad nošļūkt no kalna kādu reizi (ja kāds aizrausies, droši varēs tur palikt ilgāk, he) un tad jau noteikti vest mājās un pabarot ar dienišķajām svētku vakariņām. Un vēl jau kaut kur jāiepin dejas - jādodas uz klubu, kas vēl Ogrē ir palicis un nav aizklapēts, hmm. Šis viss tikai jāapdarina un jāapcako un tad jau būs gatavs izsūtīšanai dārgajiem viesiem.

Tā..ziņa no Maķedonijas un ziņa no manis. Priecājaties vai skumstat, ziņa tāda, ka nekur nebraucu. Tas nozīmē, ka būšu pieejama vēl labu laiku šajos pašos platuma grādos!
Protams, nedaudz skumji, bet ir jau labi. Katram sava vieta un nākamā gada sākumam, mana vieta ir te, Latvijā!

Ahh, rītdiena būs smaga. Tik daudz darāmā. It kā nepietiktu ar to, ka vēlos tikai atpūsties - kārtīgi izgulēties, pavingrot un izdejoties pie mīļākās mūzikas, pabrokastot...un visu tā mierīgi. Tagad tā nesanāks. Projekts jāraksta (jau tā esmu iekavējusi), spēles jāmeklē un jāapkopo, mājās jāievieš Ziemassvētku sajūta un kaķene jāaizved pie veterinārārsta. Nabadzītei esot nierakmeņi. Pati mokās un mūs moka. Žēl skatīties. Rītdien sašpricēsim.
Būs gara diena!

Hmm, vispār esmu noslinkojusi un neko neesmu padomājusi un uzrakstījusi savam projektam. Šodien mācības, no kurām gan laidīšos ātrāk prom lai paspētu uz koncertu. Vajadzētu vēl kamēr esmu mājās nedaudz paštukot, savādāk dabūšu brāzienu, lai gan atskaitīties jebkurā gadījumā man nesanāks, jo notīšos. Bet kaut nedaudz jau vajag savas idejas uzskicēt, lai ir kaut kas, ko likt pretī.

Ahh, kādēļ viss ir tik slapjš???:( Gribas pamosties baltumā. Un, lai baltums būtu ik mirkli, ik dienu. Un kādi mīnus 10 grādi normālai ziemai! Savādāk - notīšos uz savu EVS tā arī ziemas priekus neizbaudījusi. Nu, jā, bet vēl jau es gaidu atbildi, vēl es nekur nebraucu!

Bet šodien par spīti slapjumam tāpat man radīsies Ziemassvētku prieks, ko dos Cosmos puiši. Dabūju iespēju doties uz Pasaku koncertu ģenerālmēģinājumu šovakar. Tad nu lūk, būs iespēja relaksēties, uzņem Ziemassvētku prieku un sajūsmu.
Tā sajūta jau viendien pārņēma - sveces, Ziemassvētku dziesmas, mandarīni un karstvīns. Tikai sniegs pietrūkst.

"Your world is nothing more than all the tiny things you've left behind."
/J. Cullum

Daudz darāmā. Brīvdienas tādas nekādas. Šodien jau vispār. It kā darba sakarā seminārs, bet ko no tā ieguvu? Labi, nedaudz atsvaidzinātas informācijas un labas pusdienas, heh. Galva dulla vēl joprojām.

Šovakar ķeršos klāt savām filca bumbām, lai visiem būtu skaistas dāvaniņas. Jārūpējas par visiem, lai visiem labi un priecīgi.:)

Ja vien čats ar itāli ātrāk beigsies. Savādāk uzplijās te vien, tagad jārunājās, hehe.

Mani nobeigs tā gaidīšana. Nevar ne plānot visu uz priekšu nekā. Visu laiku jāparedz iespēja, ka es varētu notīties. Ehh, smagi.

Šī nedēļa gan tāda jauka. Vakar biju dziedāšanas vakarā. Tas bija skaisti. Tik sen nedzirdētas, nedziedātas dziesmas. Un es pati tik sen un tik daudz latviešu dziesmas nebiju dziedājusi. Un tieši tās latviskās, senās dziesmas, nevis jaunās pop dziesmas. Jo viss dziedāšanas vakars tādā latviskā garā, kā jau šie cilvēki. Bija jauki, paldies!

Šodien plānojas sākties tās mācības. Idejas jau galvā, jo jāierodas ar ideju par projektu, ko realizēt, jo pareizi jau ir - kas ir teorija bez prakses!;)

Un vēl - manām rotiņām arī kādam piekrišana. Cik jauki!:)

Kolēģe šodien brīnījās kā es paspēju izskraidīt pa visām darba vietām - kur tik vajag, tur es braucu. Hmm, nav jau tik traki. Re, Madona jau mani atteica, par ko es saskumu, jo tas nozīmē, ka sīci redzēšu tikai uz Ziemassvētkiem. Nu nekas, vismaz nauda ietaupīsies dāvanām, par kurām jau vajadzētu kārtīgāk sākt piedomāt, lai var paspēt visu uztaisīt vai iegādāties.

Lai gan laiks tagad tāpat būs mazāk. Sešas trešdienas braukšu mācīties projektu vadīšanu. Un bez maksas. Ideāli. Trešdienās kaut kas lietderīgs un noderīgs nākotnei. Par to jau domājam laicīgi.

Nožēlojami!

"Visa šī pasaule ir gluži tas pats, kas teātris, tādēļ neesi pārāk nopietns, dzīvojot tajā. Nopietnība tevi ievilks nelaimes purvājā. Neuztver pasauli nopietni; visa šī pasaule ir tikai teātris.

Ja tu spēj uzlūkot visu pasauli kā teātri, tu atgūsti sākotnējo apziņu. Putekļi sakrājas tādēļ, ka tu esi pārāk nopietns. Nopietnība rada problēmas; un mēs esam tik nopietni, ka, pat skatoties teātri vai filmu, pārklājamies ar putekļiem."

Iestājas neliels tukšums. Tu izstāsti. Un uzzini vēl ko vairāk. Pat to ko biji nojautusi, bet baidījies skaļi teikt. Bet kādēļ? Tu taču taisījies pati teikt skaļi, negribēji baidīties, gribēji pārkāpt pāri robežām un sliekšņiem. Bet tagad iezogas bailes un mulsums, ka tas viss ir patiesi. Un, kas mainās? Nekas. Mums arī turpmāk būs katram sava dzīve, savas mājas, savi prieki un savas bēdas. Mūsu ceļi tiksies kā draugiem. Un beigās šķirsies kā draugiem. Labākajā gadījumā. Bet tā jau tikai pēc labākajiem mirkļiem var būt.
Es klusēšu, es neteikšu. Un tikai tādēļ, ka vēlu laimi. Citiem un sev. Un mieru. Un prieku. Un visu labo. Un Liktenis lemj pats. Un mēs pieņemam sev dotos ceļus. Es pieņemu. Un smaidu. Man tas būs vislabāk. Vissiltāk.

Un draudzība paliek un silda. Jauna draudzība. Cita draudzība. Un daudz sirsnības. Galvenais tikai paiet pretī un saņemt aiz rokas, aizvest līdz krāsainajām pļavām un jūras šalkoņiem. Bet nekad, nekad nelaist vaļā.