nu fantastika, ziniet! dzīve mani nadajela! - čāpoju mājās gar bodīti, lolodama ķecerīgu alciņu pēc pirmdienas šampanieša; alciņa tika varonīgi apspiesta ("proties, kaprīzā sieviete, iedzersi labāk ingvertējiņu - i navda nabūs iztērēta, i veseļeiba roku paspiedīs"), bet še tev nu bija - mājās nav ūdens! ne vairs ingvertējiņas, ne pat roku nomazgāšanas! bļin! es ceru, ka Slikten's, vainīgs juzdamies, atsūtīs man te par šito vismaz kādu smuku santehniķi; so far viņš gan šovakar man ir atkal uzsūtījis tikai manu skērī pusjukušo lezbiešu stalkeri feisbukā, un, zinot šitos te viņa izgājienus, visticamāk, tas arī tā paliks. (abet vispār prikols ar to stalkeri, tīri vai velns dīda apstiprināt, dabūšu atkal visādus wtf omg tekstus lasīt saistībā ar savu seksualitāti. bet nu man jau patīk cilvēkus reizēm uztvert kā case study, un nedrīkst taču dzīvei ļaut kļūt garlaicīgai, vane.)

..kā tad, nekāda smuka santehniķa, tik vien kā piezvanīja iz tā avārijs dienest vīrs ar, šķiet, principālu nostāju nerunāt latviski, no kuras atkāpās tikai tad, kad izlikos, ka krieviski nesaprotu (nu paklau, mēs tak te par normālu servisu runājam, mkej?), un pateica, ka pēc pusstundas piebraukšot kravas mašīna ar dzeramo ūdeni, varēšot ņemt, cik vajag. tas gan tā kjūt. un tomēr, man šķiet, ka šampanietis būtu bijuse labāka izvēle šim vakaram; nākamreiz, kad būs atkal izvēle starp kaprīzītēm un veselīgiem, piezemētiem lēmumiem, paturēšu prātā.

atj. NEUZSAUCA! klggntrgfklnflknndfdksndfd