1984

Da labi, ja. Tā ir visparastākā radiotranslācija, arī Padsavienībā tāda bija (es esmu trīsdesmitarkautko, ja, es PSRS atceros :) )

Tiem translācijas skaļruņiem tik tiešām nebija izslēgšanas pogas, galvenokārt tāpēc, ka visa konstrukcija bija vienkārša kā puļķis: transformators, maiņrezistors un skaļrunis. Nu lūk, un to rezistoru varēja pagriezt līdz galam, un, lai gan skaļrunis izslēgts nebija, tur tāpat vairs nekā nevarēja dzirdēt. Tāpēc, lai vienkāršāk, nevis kaut kādu ļauno propagandas apsvērumu dēļ.

Šitas gan, cik skatos, ir pielikts uz mūžīgiem laikiem pie sienas, nevis iesprausts translācijas kontaktā, kā Padsavienībā bija. Un moš tam rezistoram arī ir kaut kāda apakšējā robeža, var pagriezt tik klusu, bet ne klusāki. Bet tikpat arī iespējams, ka bī bī sī žurnālisti vnk bija eksotikas pārņemti.

Vispār tā bī bī sī filma bildi mālē daudz priecīgāku, nekā ir. Tāda puslīdz pārtikusi totalitāra valstiņa, kur visi soļo uz gaišo nākotni kārtējā Kima pavadībā. Cik nu man izdevies satrākelēt kopā bildīti no retajiem gabaliņiem, kas dabonami (trūkstošās vietas aizpildot ar educated guesses pēc Padsavienības piemēra), tur ir daudz vairāk sišanās ar visaptveŗošu nabadzību un daudz mazāk totālitārā fanātisma -- ja jāplēšas ar badu, pagrūti gan noticēt pastāstiem, ka dzīvo paradīzē.

Šitam čalim ir smukas bildītes no vietām, kur bī bī sī mūžam netiktu:

http://www.flickr.com/photos/kernbeisser

Ļoti aizraujoši.