nu lūk, un tad nu svētdiena
tā, nu, back again pie festivāla. pēc desmit stundu apmierināta un cieša miega tanī piepūšamajā gultā nākamajā dienā dzirdēju atkal lērumu mazākzināmu grupu, samīlējos Villija Meisona dziesmā "Oxygen", noskatījos The Leisure Society un Tinariwen, kura, pārsteidzošā kārtā, laikam ir diezgan populāra grupa iņģī festivālos - tā kārta ir pārsteidzoša tāpēc, ka Tinariwen ir grupa, kas sastāv no vairākiem vīriešiem no Alžīrijas tuksneša, kuri ir notinušies garos paltrakos, kas aizsedz arī muti visiem grupas dalībniekiem, kuri nedzied (tur ir arī viens dejotājs! :) ), un spēlē viņi tādu monotonu world, kurā visas dziesmas +/- vienādas. neko, bet tā kā fesķiks kopumā bija uz tādu indie folk/freak folk un alternative country virzīts, kas lielākoties man tīri labi patīk, taču, kad ir par daudz, tad par daudz, tad pret jebkādām stilistiskām pārmaiņām man nebija nekādu pretenziju, un Tinariwen netika smādēti. Laura Mārlinga gan bija galīgi garlaicīga (to teica arī tie, kas bija redzējuši citas viņas uzstāšanās un varēja salīdzināt), tā vietā apskatījos The Staves, kas ir mīlīgs trīs māsu trio, kas harmoniskās balstiņās dzied par jūtām, un tas tobrīd bija tieši laikā. bēēt lielākā vakara virsotne, protams, bija Džoanas Ņūsamas uzstāšanās, uz kuru ieņēmu vietu stundu un 45min pirms koncerta plecu pie pleca lietū un aukstumā ar citiem bēdu brāļiem, no kuriem daži bija diezgan interesanti tipāži (piem., viens čalītis, ar kuru iepazinos, bija gīkains melomāns no Šveices, kurš pēdējos divus mēnešus pavadījis, ceļojot vienatnē ar mašīnu, un šajos mēnešos pabijis "tikai" piecos festivālos; parasti viņš vasaras gaitā pagūstot apmeklēt astoņus. tad viņš izvilka plastmasas pudeli, kurā bija vīns, es kaut ko nosmēju par festivālu low-class šiku. beigās izrādījās, ka tas vīns ir stipri kruts, UN TAD VIŅŠ NO AZOTES IZVILKA ARĪ NELIELU STIKLA VĪNA GLĀZI. jāatgādina, ka mēs joprojām stāvējām grūstīgā pūlī pie pašas skatuves).
nu neko, Ņūsama nospēlēja ļoti labi, vienīgi aukstumā viņai sasala pirksti un noskaņojās arfa. :) bet kopumā bija ļoti forši, un tā nu pēc vēl viena mākslinieka izsvītrošanas no saraksta "jāredz, pirms nomirstu" saraksta pasākumam pienāca beigas jau ap pulksten divpadsmitiem (tas festivāliņš vairāk uz ģimenēm un nobriedušiem cilvēkiem orientēts, tā kā dīdžeji un deju grīda līdz rītam izpalika), un bija jādomā, kā naktī nokļūt atpakaļ mājās. to be continued atkal (kaut kad vēlāk).
