calling/necalling-2

..un mitinos es pagaidām vienā Viktorijas laika mājiņā frickin' Stretamhilā pie draudzenes; vēl te ir kolorīta austrāliete Pija, kura ir trīsdesmit sešus gadus veca izbijusi striptīzdejotāja, notetovējusies gandrīz visā augumā. dzīvē viņai raibi gājis - no ģimenes aizbēgusi 16 gadu vecumā, tad bēgšanas karjeru turpināja, bēgot no sava kriminālā dragdīleru bojfrenda pa trim valstīm. tagad, kad bankrotējis viņas stiptīzklubs, kā arī vēlāk nodibinātais vingrošanas klubs, viņa strādā plastiskās ķirurģijas klīnikā, kur viņai kā menedžerei ar atlaidi ik pa laikam sapilda lūpās botoksu, padarot viņu līdzīgu transvestītam un/vai Albas hercogienei.

bet nu tas tā, kontaktiņš mums ir jauks, un jau pirmajā rītā dabūju dzirdēt par Pijas nākamajām ieplānotajām ķirurģiskajām manipulācijām (krūšu palielināšanu un tauku nosūkšanu) un brokastis aizvadīju ar silikona implantu rokā. vēl viņai ir jauks, melns un atenšenhõrisks kaķis Pārkers, kurš tev ieraušas klēpī pie katras izdevības. izrādījās gan, ka viņam ir ne tikai atenšenhõrisms, bet arī, šķiet, blusas, jo pēc viņa pagulēšanas manā gultā man viena roka ir sarkanos, niezošos punktiņos. tā kā veļasmašīna šorīt ir salūzusi un gultasveļu izmazgāt nevar, atlika vien stoiciski nospriest, ka labi, ka tās ir tikai blusas, nevis, teiksim, AIDS, un atstāt visu, kā ir.

bet vispār šodien tāda slinka diena, kurā negribas līst ārā no mājas (jo ārā taču tāpat nav nekā interesanta;) ), labāk veikt inspekciju, kas pa šo laiku noticis internetos un sist plaukstiņas par atgūto Spotifaju. mana draudzene fotogrāfe publicējusi manu fočenīti no vakardienas ar parakstu "Nora Bumbiere" (wtf? :D), un drīz jau jāsāk taisīties uz teātri ar atbraukušajām ASEF organizācijas biedrēm. visi fakti pierakstīti, viss. ā, nē - paklausījos Šakiras pirmo albumu, par kuru vairāki bija klāstījuši, ka tas esot pavisam citādāks un daudz labāks, nekā viņas popsas perioda dziesmiņas, un nospriedu, ka tufta :)