starpzona

sēžu uz dīvāna un nesaprotu, no kura gala sākt somu pakošanu. savāda, nereāla sajūta, galīgi ne tāda, ka pēc nieka 12 stundām es jau būšu gaisā un prom uz pusgadu. šķiet, pie vainas miega trūkums un darba daudzums pēdējās dienās; i'm not here, this isn't happening.

laikam vajag iedzert kafiju, lai atgūtu mundrumiņu; un man te drusku prasījās arī ielikt kādu atvadbiudīti, lai kind of atsveicinātos. inkognito skili man tādi ļoti sūdīgi, aiz kam visi, kam tas bija svarīgi, jau tāpat zina, kas es esmu un kā izskatos, so what's the point ar to ākstīšanos. bet poga.lv domā citādāk, jo biudiņu ielādēt neļauj, un droši vien viņai arī ir taisnība un manu žurnālīti lasa maniaki. labi, hastalavista, internetpasaule, un bučiņaz, tāteikt.