puedo volar y caer en tu piel
mjū: shearwater - black eyes
lai nu kur, bet dažādu blakusnodarbju izdomāšanā, lai tik izvairītos no istabas savešanas kārtībā, esmu īsts spicprātiņš. šodien gan viss jau virzījās uz to, ka idejas šinī sakarā sāka izsīkt, un teju vai būtu jāķeras klāt, bet nēēa - tur uz dīvāna sēž viņš, mēnestiņš - meidžer distrakšens gitāres izskatā.
neko, pasen nebija spēlēts, ja atskaita gaudošanas apmaiņu ar Fl.te viņvakar (t.i., viņš man spēlē savas dziesmas, es viņam - savas), bet, kad jau vienīgā alternatīva ir tikt galā ar Haosu, tad - neko darīt, jāsēž vien dzīvojamā istabā uz palodziņas un jāraida kaucelīgas skaņas pagalma virzienā pa atvērto logu. tā nu paņēmos kādu brītiņu, rezultātā uzkaverējot savu vismīļāko Fl.dziesmu piesmakušā slow-core/sad-core manierē, tad nu, loģiski, jāsūta autorkungam, lai šim prieks, nu i šams tā kā tāds duriks saka, ka manējais esot vēl labāks par oriģinālu. looooooooooool, jo tie, protams, ir nieki un objektivitātes trūkums, bet, nu nez, radošumiņš, izskatās, ka palēnītēm sāk atgriezties, un tas ir labi. In.vispār saka, ka man esot nopietnāk jāķeras pie muzicēšanas - kā jau tas gandrīz notika miļõns gadus atpakaļ, un varbūt, ja tagad man būtu iekšā apmeklēt vokālās nodarbības, lai atgūtu balsīti, un reizi par visām reizēm kārtīgi iemācīties spēlēt gitāri, tad varbūt tam arī būtu lemts notikt, jo dabiskā kautrība (kas gluži tāpat kā cilvēkam liek instinktīvi noslēpt plikumus sabiedrībā, liek arī noslēpt savus atkailinātos dvēs'les izpaudumiņus) palēnām sāk mani atstāt. then again, nu jau ir tas vecums, kad par dažādiem saviem hobijiem sanāk domāt tādā pragmatiskākā gultnē - tipa, vai tie ienesīs arī kādu navdu, un mjūziks jau navdu figu atnesīs. hāāā, kaut gan šodien mans nabaga hausmeits mala žēlojās, ka šamai esot viens cits mans songijs pielipis, ka ne atlipināt, tā kā - I SMELL MONAAAY!! :) bet nē jau nē, es te tik ākstos - sūds no manis ar manu atmatā atstāto balsīti, ne mūziķis, vot.
nubet jā, a tagad es savukārt šito klabinu, nepacietīgi gaidot, līdz ielādēsies pārējās biudiņas no Positivusa, skatos jau atnākušās un ik pa brīdim skaļi smejos. jā, štrunts par balsi - vot, mani draudziņi ir mans īstais zelts un cīši sargājamās vērtības. pat ja viņi man neienes nekādu navdu, hahah. nu tā. sagaidīs pēdējās biudīts un ies priecīgi gulēt, lai var tikpat priecīgi pamosties.
lielāku prieku, nekā nekā nedarīšana un (metaforiska) spēlēšanās ar olām?! you must be kidding :D