"kormi košku, BĻA"
mjū: pauline en la playa - menuda torpeza
fantastika. estetā centos bikiņ piebremzēt mincītes nobarošanās tempus, palūkoju pēc devu instrukcijas barības pakas otrajā pusē, cītīgi sekoju norādītajiem gramiem. kas notiek. vakar tas mazais monstrs paņerkst, paņerkst, es - neko, sirds kā akmens. pēc brītiņa skatos - hmm, kas ta' tas te tāds, mobilā lādētāja vada gals tāds pajocīgs izskatās. ā, izrādās, tas tāpēc, ka vads pa vidu pārgrauzts :) nu, neko, pasmējos un lieki nebēdāju, jo krājumā ir vēl kādi divi lādētājvadi no nelaiķa telefoniem, un šitādi izgājieni no kaķkas puses nebija iepriekš bijuši. labi, dzīvojam tālāk, a kas notiek šovakar. šrubinos kaut ko savā nodabā, Andeļmandeles produkciju sagatavojot, te piepeši no manas istabas kaut kādi neieraksti krakšķi. paausos, paausos - bet neko, lai jau tas kaķs padraiskojas savā nodabā, neiešu jau nu traucēties. pārstundu vēlāk ienāku istabā, skatos - ..jā, kas tad tas, uz zemes stāv nedaudz apgrauzts Blumberga akvarelis!
fsjo, lai tās instrukcijas iet dirst, barošu to bestiju pa savam!
ATJ. nupat zem gultas atradu arī pusēstu plakātu, ar kuru draudziņi mani sagaidīja lidostā, kad atgriezos Latvijā. visgaršīgākais vārds ir bijis "Dzimtene", kā rādās. sīkā šmurgule!