smoke camels

hah,jā.šitie bija kaifīgi.
mans favorīts bija tas bērns, kuru māmiņa drīkst štaukāt tikai pēc Marlboro uzpīpēšanas

nu vispārjau es teiktu, ka dienišķā glāze tāda brengulīša (nejaunu pusstundu pirms zīdīšanas, bet) patiešām nodarītu daudz vairāk labuma, nekā tā ļaunuma, ko antibiotikas parakstošie ārsti mums te mēģina iestāstīt.

Mhm, tas ir ļoti izplatīts viedoklis — pirms mums cilvēki dzīvoja alās un ēda no sienām ķērpjus, bet mēs gan esam tik šausmīgi advancēti. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šādu piemēru tak netrūkst.

Ņi figa. Jau trīsdesmitajos gados Vācijā tika izvērsta pirmā valstiskā pretsmēķēšanas kampaņa, tāpēc nekādi nevar teikt, ka tolaik cilvēki ij nenojauta par smēķēšanas kaitīgumu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc sešdesmit gadiem tie, kam tobrīd būs divdesmit ar kaut ko, skatīsies uz McDonalda reklāmām un šitā pat zvaigās: "Nē, nu nevar būt, apskaties, viņi mēģina iestāstīt, ka maziem bērniem jāēd šitās holesterīna bumbas!"

Nebūt nav tā, ka arī toreiz visi priecīgi plaukšķināja rokas un teica: "Jā, jā, smēķēt ir super, un jaunajām māmuļām pirms zīdīšanas noteikti jādzeŗ pivons" — gluži kā tagad nebūt ne visi uzskata McDonalda reklāmas par labas audzināšanas piemēru. Tāpat arī par seksismu un rasismu nebūt visi nebija sajūsmā. Galu galā, kāds taču to sabiedrības viedokli beigu galā mainīja, ne?

Starp citu, ļoti interesanti — tās seksistiskās reklāmas mūsdienās ietu cauri grabēdamas, ja dzimumi būtu samainīti. Piemēram, ja tur būtu stāstīts, kā vīrieši izrādoties noteikti sadauzītu savu folksvāgenu, ko pēc tam ir tik viegli salabot, tā skaitītos smalka irõnija un brīnišķīgs joks. Ja to patur prātā, ir vieglāk saprast, kā savulaik daudzi uztvēra tās reklāmas.

:)