skatos un iedvesmojos - http://tv.delfi.lv/video-last/DwpbzNup/. tu vari būt jebkāds - raustīgs, kautrīgs, nobijies -, bet tas nav svarīgi; svarīgi ir - vai tu ej savu ceļu, vai tu uzdrīksties un dari to, kas tevi interesē. tad tu to arī sasniedz un esi visdziļākās cieņas cienīgs - gan sevis paša, gan citu acīs.
Vispirms jāinteresējas par vairākām jomām un, ja šādā veidā uzduries kādai, kas pavelk — nu, tad tur arī jārok.
Es, piemēram, līdz 23 gadu vecumam sevi uzskatīju par visnotaļ anti-establishment jaunieti ar anarhistiskām nosliecēm. Bet tad Kultakā mums sāka mācīt business English — nu, un tur bija jālasa raksti no Forbes un The Economist, kā arī pašiem kaut kas tāds jāmēģina sacerēt.
No sākuma, protama lieta, man pret visu pasākumu bija dzīvespriecīgi ciniska attieksme — imperiālistiskā haizivs, imperiālistiskie cūkas, tādā garā. Bet pēc kāda brītiņa, pats sev par lielu izbrīnu, pamanīju, ka tādas lietas mani sāk visnotaļ pavilkt, neskatoties uz visām ideoloģiskajām nesaskaņām. Un, lai gan es neņemšos apgalvot, ka es kopš tā brīža šausmīgi mērķtiecīgi ņēmos soļot pa attiecīgo taku, tak beigu beigās esmu pa kapitāla apdziedāšanas ceļu aizgājis.
Vispirms jāinteresējas par vairākām jomām un, ja šādā veidā uzduries kādai, kas pavelk — nu, tad tur arī jārok.
Es, piemēram, līdz 23 gadu vecumam sevi uzskatīju par visnotaļ anti-establishment jaunieti ar anarhistiskām nosliecēm. Bet tad Kultakā mums sāka mācīt business English — nu, un tur bija jālasa raksti no Forbes un The Economist, kā arī pašiem kaut kas tāds jāmēģina sacerēt.
No sākuma, protama lieta, man pret visu pasākumu bija dzīvespriecīgi ciniska attieksme — imperiālistiskā haizivs, imperiālistiskie cūkas, tādā garā. Bet pēc kāda brītiņa, pats sev par lielu izbrīnu, pamanīju, ka tādas lietas mani sāk visnotaļ pavilkt, neskatoties uz visām ideoloģiskajām nesaskaņām. Un, lai gan es neņemšos apgalvot, ka es kopš tā brīža šausmīgi mērķtiecīgi ņēmos soļot pa attiecīgo taku, tak beigu beigās esmu pa kapitāla apdziedāšanas ceļu aizgājis.