Aprīlis 9., 2007
| 17:25 reizēm es tik ļoti sapinos vārdos, ka nespēju atrast izeju, kā vien nomurmināt kaut ko "šodien esmu jocīga" garā un apklust uz kādu brīdi.
|
Comments:
bet tik un taa pie sevis turpini virpinaat vai ne? taa daru es :)
jaa. vai arii pukstu, nu kaa vinji var nesaprast??
bet tad, kad pie sevis esi visu izvirpinaajis, liekas, ka vis sir nokaartojies, jo sev pieraadiit, ka tomeer neesi tas, kurshj galu galaa visu nesaprot, ir briinishkjiigi :)
jap, sev to pieraadiit man vienmeer izdodas :))
| From: | mat |
Date: | 9. Aprīlis 2007 - 23:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Labāk, tad vienkārši pajautāt, vai klausītājs vēl ir paspējis izsekot līdzi ;)
Man gan parasti sanāk tā, ka ir ko teikt, bet nav pareizie vārdi, lai formulētu domu.
Vārdi ir nesaprašanās avots :) [Mazais Princis]
Katrs no mums vienus un tos pašus vārdus uztver atšķirīgi nekā kāds cits. Jo mēs nekad neielīdīsim otra cilvēka prātā un 100% nenoskaidrosim, ko viņš ar kādu noteiktu vārdu ir domājis :)
| From: | mat |
Date: | 10. Aprīlis 2007 - 09:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Protams tā ir tikai interpretācija vai vārdi ir nesaprašanās avots vai arī vārdi ir galvenais saprašanās faktors ;) Tieši tāpēc jau reizēm ir tik grūti atrast pareizos vārdus, lai formulētu domu tā, lai saprastu ne tikai tu pats. |
|
|
|
Sviesta Ciba |