| |
[Mar. 18th, 2021|09:44 pm] |
sveiks, mans mazais draudziņ!
Kā Tev klājas šajā laikā? Labi? slikti? priecīgi? bēdīgi?
Un Tev pašai, Tu jautāsi?! Man?! ak.... man...
Nu ... tad es savu stāstu sākšu ar jautājumu rindu...
Vai Tu kādreiz esi nojūdzies totāli pāris dienu laikā? Vai esi kādreiz uzlidojis tik tuvu saulei klāt, ka viss ko saproti ir žilbinoša gaisma un kritiens lejā? Vai esi kādreiz sapratis, ka līdz šim ir iespējams bijis dzīvot arī citā galaktikā? Ka...tavas pasaules vērtības galīgi nav ne stabilas, ne zināmas, ne ar robežām...
Nu re, man tā ir gadījies.
Zini, tas viss sākās ļoti pat nevainīgi, darba vietā... joki, vārdi, uzmundrinājumi, viss tā ļoti koleģiāli un jauki, mazliet jaukāk nekā citas reizes, bet vai tad tam ir kāda īpaša nozīme?
un nē, nekādu aizliegto augļu vai kā citādi nepareizu izvēļu. Viss notika pēkšņi, strauji un uzreiz. Viss uzreiz. Smadzenes ķīselī un sirds lupatās.
Teiksi - bet vai tad tas nebija tieši tas ko es vēlējos?! jā, es paprasīju kosmosam un man tapa dots, izrādās arī otrs cilvēks bija lūdzis, ko līdzīgu un saņēmis. Tā teikt - pasūtījumu galds strādā uz goda tur augšā.
Tikai tas kā vienmēr ir ar savu "odziņu". Nekad jau nav tā, ka mēs būtībā zinām ko lūdzam, līdz mums tas tiek iedots un saprasts, ka "ā, šitā arī to varēja nokomplektēt".
Tagad ir pagājušas 5 dienas ! Piecas. Principā es īsti ļoti labi un ilgi neesmu gulējusi, es īsti baigi labi nevaru paēst, stresa līmenis ir izšāvis korķus un tas deva sekas. Tāda panikas viļņa kā šodien man nav bijis nekad. Tieši nekad. Nekādos apstākļos tas nav vilcies TIK ilgi.
kādēļ panika, tu jautā, ja reiz viss tak ir labi?! Es esmu ieguvusi tik daudz vienlaicīgi, ka doma par tā visa zaudēšanu liek nonākt insulta stāvoklī gandrīz.
Es ļoti ticu, ka šodienā notikušais tomēr pāries stadijā "mums viss ir un būs labi", nevis stadijā "mēs tak tāpat pa īstam nevaram būt kopā, tāpēc šito visu kancelējam".
Bet to es uzzināšu rīt, kad satikšu savu .... kolēģi .
Līdz šim atklātās lietas varētu saukties "tā tiešām notiek ar mani?" "tu tiešām līdz galam izvēlējies mani", "kā man piecelties un vispār aizbraukt mājās no tevis", "kā vispār ir iespējams mīlēt šādi".
Tu man jautāsi - kādēļ visa šitā histērija un bļaušana, ja reiz viss ir tik labi?! nu tak ņem un esat kopā. Kas jums liedz?
Būtībā gan mana, gan viņas ģimenes situācija un dzīve kā tāda, kas būtu jāmaina pašos pamatos un uz doto brīdi tas vispār nav iespējams, tieši tehniski to izdarīt. Jā, tieši viņas.
Par to es arī nevienam pagaidām nevaru pateikt. Manā pasaulē šis ir citādāk. Prieks, ka bērni to pieņem ar prieku. Vismaz iespēju kā tādu. |
|
|
| Comments: |
Satraucoši! Lai nu priecīgs pavasaris jums abām.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/87015/3434) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) south |
|---|
| Date: | March 19th, 2021 - 09:34 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Izbaudi!:) | |
