Tu tikai neapvainojies, bet, ilgāku laiku lasot tavus ierakstus, ļoti duras acīs tie grābekļi - gan ar to precēto vīrieti, ar kuru visu laiku bija drāma, atstumšana un nepieejamība, gan tagad ar šo. Palasi par līdzatkarību, padomā, kādas bija tavu vecāku attiecības, jo šis nav veselīgi. Šādā veidā laimīgu kopdzīvi būvēt nav iespējams, ja piesaista tikai pazīstamais, disfunkcionālais modelis, bet, tiklīdz uzrodas normāls, mīlēt un attiecības veidot spējīgs vīrietis, tā šķiet garlaicīgi, nesaprotami, nederīgi. Mēs izvēlamies vīriešus, kas īsteno mums pazīstamus uzvedības modeļus, bet, ja mums pazīstamie uzvedības modeļi ir disfunkcionāli un mēs baidāmies no visiem partneriem ar drošu piesaisti, mums nekad mūžā nav cerības uz funkcionālām attiecībām.

(Reply to this) (Thread)

paldies Tev! nē, es noteikti neapvainojos, nav jau par ko, visu uzrakstīji pareizi. Vienīgi tur pie vainas nav vecāku attiecības.

Es apmēram iedomājos kā jūtas tie, kas lieto alko vai pīpē un grib atmest, bet nesanāk, jo īstenībā negrib.
nu man kaut kas līdzīgs ir ar attiecībām. Es ta kā gribu kaut ko ļoti labu (kā ir bijis dzīvē) un tajā pašā laikā ceru uz brīnumu, ka nedarot neko, būs kaut kas labs :D

(Reply to this) (Parent)