ar kājām zemē un degunu mākoņos

ikucis

7.11.08 20:30

iespējams tas gluži vienkārši ir rudens un tumšie vakari. pēkšņi jūtos tik iegrožota kaut kādos noteiktos maršrutos un vietās, noteiktos cilvēkos, noteiktās sarunu tēmās. gribas izrauties, izkāpt ārpus šīs iezīmētās telpas un izdarīt ko pavisam neierastu, pēkšņi satikt kādu un nopļāpāt līdz rītam, pēkšņi sākt dejot tautas dejas, gribas, lai piezvana trijos naktī un vienkārši paprasa kā iet un galu galā gribas iemīlēties.

• 4 raksta
• ir doma

• hashtreck

  7.11.08 23:19

  

  Visa dzīve dažkārt šķiet kā viena vienīga un nemitīga izraušanās... Nupat tieši riņķoju pa savu miestu, skrēju cauri kontaktu listei, domāju koapciemot, bet čuš... Ja nu konkrēti par šo sajūtu, mēdzu dažreiz braukt naktī kaut kur peldēt. Tas saltais dzirktums, kas izskrien cauri visiem kauliem - tad liekas, ka tas ar šo savu svaigumu aizķēris pat kādu maliņu dvēseles... :))

  • Atbildēt
  • Diskusija

  • ikucis

    8.11.08 09:13

    

    :)))) vai mēģināt pa zemi ejot, noķert mākoņu maršrutus...
    Vispār, ja godīgi - tu esi viens no foršākajiem cilvēkiem cibā, kura ierakstus lasot, arī pašam gribas sapurināties un izdarīt ko foršu. Kompliments no sirds.

    • Atbildēt
    • Iepriekšējais
    • Diskusija

    • hashtreck

      8.11.08 11:06

      

      Wau kā sasmaidījos :)))) Tā jau ir tik možs 6dienas rīts, un ja vēl šāds komplimentc, tīkami :)
      
      Savukārt Tu man asociējies ar noslēpumu, un ar retiem tāpat saistošiem ierakstiem. :) Nu, u know.

      • Atbildēt
      • Iepriekšējais
      • Diskusija

      • ikucis

        9.11.08 12:12

        

        :)

        • Atbildēt
        • Iepriekšējais