ar kājām zemē un degunu mākoņos

Visa dzīve dažkārt šķiet kā viena vienīga un nemitīga izraušanās... Nupat tieši riņķoju pa savu miestu, skrēju cauri kontaktu listei, domāju koapciemot, bet čuš... Ja nu konkrēti par šo sajūtu, mēdzu dažreiz braukt naktī kaut kur peldēt. Tas saltais dzirktums, kas izskrien cauri visiem kauliem - tad liekas, ka tas ar šo savu svaigumu aizķēris pat kādu maliņu dvēseles... :))