ar kājām zemē un degunu mākoņos

iespējams tas gluži vienkārši ir rudens un tumšie vakari. pēkšņi jūtos tik iegrožota kaut kādos noteiktos maršrutos un vietās, noteiktos cilvēkos, noteiktās sarunu tēmās. gribas izrauties, izkāpt ārpus šīs iezīmētās telpas un izdarīt ko pavisam neierastu, pēkšņi satikt kādu un nopļāpāt līdz rītam, pēkšņi sākt dejot tautas dejas, gribas, lai piezvana trijos naktī un vienkārši paprasa kā iet un galu galā gribas iemīlēties.