dzīvsudrablapsa

Ir arī labas ziņas pasaulē: chtulu un honeybee man uzdāvināja kleitu un sataisīs sašķaidīto aifounu.

Man ir tāda tēze. Un es zinu, ka akadēmiskajā kontekstā tas ir tā: Filosofija: Subžanrs: Estētika: Subžanrs: Fenomenoliģija: Subžanrs: Eksistenciālisms slash analītika: Subžanrs: Kognitīvā teorija: Subžanrs: Jauno mediju teorija.
Bet nu meibī norespektējiet ARĪ TO?

Bet droši vien PAT TAS nebūs precīzi, kad izpētīsim visus avotus.

Akadēmiskā doma, why you so hard?

Meibī iedodiet mazliet kredīta cilvēkam, kam nomira tēvs?
Nu vismaz meibī pieņemiet, ka dažas nedēļas vēl šis fakts viņam liks kliegt?

Un te jums būs Koelju tipa formulējums situācijai:
Pamest savu draugu, tad, kad viņam ir vissliktāk, nav skaisti.

Tā es jūs redzu tagad:
"Mēs forši pasēdējām Čomskī bez tās drāmas personas, muahaahahaha, cik lielisks vakars."

"tu it kā analizē, analizē, analizē un tad pēkšņi- eueueueue, reku vienradzis!"

"es nedomāju, ka tu esi par bezidejisku reklāmai, bet tu ļoti iespējams esi par trauslu, kas ir laba lieta, cause creative flows utt."

/Cilvēks, ko respektēju/

Šodien atvadu pārtijs no Weekenda.

Man ir tik skumji par tēva likteni. Es sāku ieraudzīt viņu, kā to cilvēku, kas viņš varēja būt savā labākajā formā. Cilvēks ar asu prātu, lielām idejām un episku mērķtiecību. Diemžēl viss aizgāja mērķtiecīgā pašdestrukcijā. Un arī. Tik daudzus gadus tomēr vēl cīņa neapsīka. Un apsīka tik stihiskā veidā. Sadursmē ar dabu. Ar aukstumu.
Bet nē, prātā nenāk viņu tagad idealizēt. Esmu viņa dēļ tikusi pie dziļām dvēseles pasaules traumām. Es tikai tagad sāku atveseļoties.

Kādēļ Zelts ir dažādās krāsās?

Sarkans, balts un dzeltens zelts
Lai arī zelta krāsu ir pieņemts uzskatīt par dzelteno, tomēr bieži zelts tiek runāts par "balto zeltu" un "sarkano zeltu". Dažkārt pat var dzirdēt baumas, ka kāds tiem ir vērtīgāks par citiem. Patiesībā viss ir pavisam vienkārši. Tīrs zelts ir un paliek dzeltens, taču piejaucot dažādus citus metālus tam var mainīties krāsa. Tā kā rotaslietām parasti neizmanto tīrāku zeltu par 585 vai 750 provi, tad atlikušā satura daļa dod dažādas iespējas.

/www.zelts24.lv/

(Zelts ar Lielo - tā bija)

Visu nakti ik pa brīdim bija dzirdamas visai skaļas gaudojošas skaņas. Sākomā domājām, ka varbūt tas ir vējš pa notekas caurulēm pie ārsienas, bet vēlāk likās, ka skaņas nāk pa radiatoriem, tās bija pavisam tuvu. Vairākkārt no tām pamodāmies. Kas tas varētu būt?

Dažas paša kļūdas šķiet tik šausmīgi stulbas, ka vajā gadiem ilgi un staigā visur pakaļ kā tāda dumju rūķu karavāna. Lūk, šis ir Kautrītis, viņš skolā mazā klasītē bija izpildījis pavisam vienkāršu sacerējumu, uzrakstot to pantmērā un ar atskaņām, skolotāja lika nolasīt skaļi un tas rūķi tik ļoti pazemoja, ka viņš turpmāk vairākus gadus rakstīja tik mazā rokrakstā, lai neviens nevar salasīt, saņēma sliktas atzīmes un tika sūtīts labot rakstību. Šis ir Guļava, viņš ļoti bieži izskrien karavānas priekšgalā, viņš visu apstādina un neļauj nekad nekur nokļūt laikā. Pamodies precīzi, lai paspētu pie zobārsta? Kā būtu ar desmit minūtēm eksistenciālu šaušalu, lai var godpilni nokavēt un ir par ko justies slikti visu zobu labošanas laiku? Šis te, kas griežas virpuļos, cepurei slīdot pār degunu, šis ir Jautrītis, tieši viņš savāra visvairāk muļķību, pats sev laikam šķietot bez gala šarmants. Viņš padzird par kādu pasākumu, iztēlojas, cik tas būs lielisks un grābj no savas fantāzijas maisa un karina klāt detaļas, kas tur nekad nav bijušas paredzētas. Kas nav patiesības. kas viss ir... Kas tas vispār ir? Kā var būt, ka vienas nedēļas nogales paredzētos pasākumus izdodas pārprast vairākos veidos? Jautrītim vispār vajadzētu prasties.
Un ir jau vēl citi, bet nekustināsim nu tos, izbaudīsim iespēju paklausīties klusumā, kad tie neko nedara.

"Pravietis Muhameds nāca vēlāk gan par jūdaismu, gan kristietību, tāpēc varbūt jūdi un kristieši ir jau paspējuši izslimot daļu to sūdu, kas nāk līdzi jebkurai reliģijai, bet islāmam, piemēram, Irānā tas vēl priekšā."

Klau, man ir tāds jautājums. Kāpēc nav iespējams aicināt bēgļus musulmaņus zvērēt pie Allāha, ka viņi cienīs visus tāpat kā ticības brāļus un neaizskars (tb nemušīns nost reliģisku motīvu vārdā) patvēruma valsts iedzīvotājus? Tas radītu drošības sajūtu un atņemtu argumentus islamofobiem (slēptie fanātiķi taču nezvērētu melus pie sava dieva, tātad tie, kas ir te, tādi nav), un man šķiet, ka tas nav arī nekas pazemojošs bēgļiem, tas ir tāds pats līgums kā visi citi. Es, piemēram, nedomāju, ka ASCENDUM uzskata, ka es gribētu darīt ko tādu, kas kaitētu viņu "darbībai, prestižam vai konkurētspējai", bet es tāpat vakar parakstīju līgumu, kur ir teksts, ka to nedarīšu, un viss ir forši.

( That time of year )

Pārcēlām pārcelšanos par mēnesi. Tātad līdz decembra beigām kurinām apkuri 2 dzīvokļos.

Ir viena jūgendstila lustra. Vienīgā lieta, ko Antoņina atstāja dzīvoklī, jo tā bija īpaši pasūtīta, lai "iederētos" kopā ar "interjeru" jeb piestāvētu rozā rombiņtapetēm, putuplasta pseidogrieķu griestu daļas tapešu apmalei un laminātam. Visu to mēs, protams, plēšam nost, bet lustra patiešām ir eleganta. Varbūt manā mīlestībā pret lustrām un kristāla glāzēm ir kaut kas tantisks, beeeet no regrets. Tagad tikai es nesaprotu, vai ir laba doma ieviest vēl kaut ko no jūgendstila, jo it kā tas tagad atkal ir relatīvi stilīgs, bet, ja nu pēc pāris gadiem visiem riebsies? Man jūgendstils šķiet kā tādi mākslas vēstures astoņdesmitie gadi, kad reizēm "wow, to pull this off", reizēm "fsss, okei, gadījās, let's move on".

un šķiet, ka nevienā no multiversa pasaulēm nav tādas, kurā mēs nesāpinām tos, ko mīlam

* No kaudzes velk žagarus. Ja gadās kupls un taisns, līgavainis būs stalts un bagāts, ja mazs un līks – necils un nabags.

* Kura meita grib precēties, tai Ziemassvētku rītā jāizslauka istaba, jāizber mēsli ārā, uz tiem jānostājas un jāiesaucas: „Ū, ū!” Kurā pusē suns ieriesies, no tās puses nāks izredzētais tautas dēls.

* Ziemassvētku naktī meitām guļot jātur kājas neapsegtas – tad puisi pielabinās.

* Jaunas meitas Ziemassvētkos lai sviež pār plecu tupeli: uz kuru pusi krīt purngals, uz to aizprecēs.

Ziņas par Franciju vienkārši aptur ķermeņa un prāta kustību. Ko?
Eiropa? 2015. gads? Kas notiek? Vai šī planēta jau nav tik daudz piesūkusies asiņu, lai virzītos uz tā nenotikšanu?

- Es vakar izdzēru mazliet par daudz vīna [...]

- Es arī. Paspēju izvemt savas brokastis (kā īsta lēdija)

- O, es iedomājos, kā tu pēc tam nosusini auduma salvetē lūpas, atšāvusi mazo pirkstiņu.

- Jā jā, un pielaboju mazliet pajukušās ondulācijas

- Un tad ar apzeltītu pildspalvu izsvītro blociņā brokastīs uzņemtās kalorijas no dienas aprēķiniem.

- Haha, es tieši domāju, cik smieklīgi - dzeru savu brokastu smūtiju un jau uzreiz zinu, ka ilgi nebūsim kopā.

saderinājāmies