dzīvsudrablapsa

Bija murgu pilna nakts. Pie kam murgi bija acīmredzami dažādos žanros - vispirms psiholoģiskā šausmene par ģimeni un apsēsto māju, kur jāpako kastēs lietas, paralēli nolemjot par labu kopīgai pašnāvībai. Tad bija kaut kas no slasher žanra, kur cilvēku grupa attapās pagrabā, maniaks bija viņus visus sagraizījis un pieaudzējis suņa kājas roku vietā utml., bet neviens nezaudēja racionālo domāšanu, un visi ļoti atbalstoši mēģināja apjēgt, kā risināt situāciju; pēdējā, ko atceros, bija bēgšana no citplanētiešu/ mašīnu uzbrukuma, kas notika daļēji datorizētā vidē, kad mums izdevās iesprostot viņus noteiktā telpā aiz durvīm, es savilku lodziņu ar pirkstiem, samazinot redzamo un attiecīg arī pašus Ai citplanētiešus. Diemžēl tad dalītajā ekrānā kopā ar mazākiem citplanētiešiem bija parādījās vēl viena grupa - viņi bija nokopējušies, es paniski mēģināju darīt kaut ko citu, bet biju jau iedarbinājusi programmu, kas viņus pamazina un kopē arvien tālāk.

Atvēru "Stiklus", nevarēju nolikt. Sākumā man gan šķita, ka es to neizturēšu, jo, pārāk daudzas lietas galvenās varones pieredzē bija tuvas manu privāto šausmu uzliesmojumiem visai nesenā pagātnē. Es tomēr sadūšojos, un tagad esmu laimīga, ka izlasīju, jo īpaši kopā ar pēcvārdu. Grāmata ir brīnišķīga ne vien kā literārs darbs, bet arī kā spēku sniedzošs žests .

Es pirms desmit gadiem esmu zem actiņas saglabājusi interviju ar Juri Žagaru, ko paralēli mācībām šifrēju, trūcīga studenta statusā piepelnoties naudiņas.
Tagad atkal esmu trūcīgs students, tikai nu šifrēju pati savas intervijas ar R un A.

Labā ziņa: ar uztura bagātinātājiem, svaigu gaisu un mazliet lielāku fizisko slodzi pēdējās nedēļas laikā bezmiegs ir stipri samazinājies.
Ne tik labā ziņa: šķiet, ka atgriežas viss pēdējo mēnešu zudušais miegs. Šodien guļu gandrīz visu dienu, neskatoties uz to, ka vakar aizmigu visai laicīgi.

Es pat biju aizmirsusi par Justīnes J dzejoļu grāmatu, bet, soctīklos izdzirdot neapmierinātību par to, ka tā nav nominēta LaLiGaBai, atmiņa par to grāmatu iesita nedaudz elektriski. "Tālsaruna" nudien ir tāda mazliet sirēniska intonācija, uzrunāšana no distances, labi zinot, kur sauciens raidīts. Tas man šķiet drusku interesantāk par to nesamākslotības tiešumu, ko citi dzejnieki saskata kā jauno tendenci. Bet tas varbūt tāpēc, ka nepastarpinātas realitātes garšai man pietiek ar Cibas lasīšanu. Lai gan tas varbūt ir gana līdzīgi - runāt tieši par x vai tikpat labi runāt tieši uz x.

Pretējās mājas logos
- uz vienas palodzes ar muguru pret ielu sēž kaut kas milzīgs un balts, izskatās pēc pusmetrīga porcelāna polārlāča
- divi logi ļoti netīri un aizkrauti ar krāmiem, bet izskatās glīti
- vienā logā sauso ziedu kompozīcija izskatās pēc lapsas galvas
- pie viena loga meitene krūšturī mēra kulonu.

Šajā ielas pusē kontā tiek ieskaitīta vēl vien nakts, kas atdota murgiem, un vēl viena diena, kas sākas tikai vienos, kad beidzot ir izdevies pagulēt.

Šodien ir svētās Ģertrūdes diena, ceļinieku, klaiņotāju, laimes meklētāju diena.
Sveicu ikkatru no jums!

Lasu Pasaules Sistēmu teoriju, un man liekas, ka man pārbīdās plātnes smadzenēs.

ir labi būt brīvmāksliniecei (tas ir seksīgāk par bezdarbnieci vai studenti)
mana māksla šovakar sieviešu stendaps
vēl trūkst stāstu par skaistiem vīriešiem, kuros iemīlās, bet kas izrādās vairākus gadsimtus miruši
vigīlijs?
augustīns?
zēnons?

/skaistiem intelektuālā nozīmē, kā mēs arī sartru varētu par skaistu nosaukt/

Laba subkultūra
https://www.youtube.com/watch?v=Sb5aq5HcS1A&ebc=ANyPxKqQdrElQCxi_F5_KqenIt5qSt0cd8OmgBU7NOTCHtIsa_0NEIWK3iQszC_yToLLCs3Wahnj7_4yd2eUdJqTx6cDfvh2Fw

bija laba sālsmaize

Every bit of clothing ought to make you pretty
You can cut the clothing, grey is such a pity
I should wear the clothing of Mr. Walter Mitty
See my tailor, he's called Simon, I know it's going to fit

Kanye klipā, kas izveidots kā glezna, ir VISS, izņemot man vissvarīgāko lietu - izejas ceļu. Man vislabāk patīk ārts šmārts, kam ir izejas ceļš.

Turiet, draugi, īkšķus, lai man labi norunājas stand up!

Šodien stāvu rindā ekoveikalā, lai nopirktu olas. Viens no pārdevējiem klausulē:
"Šis ir veikals I-DILLE. Nevis I-DEAL."
Pēc brīža.
"Labi, izrunājiet, kā vēlaties. Es nesaprotu, ko īsti varu palīdzēt. Rakstiet uz e-pastu."
Es ceru, ka viņam prasīja kaut ko par āboliem.

Lūdzu, pasakiet, kur var nopirkt kupolus lustrai. Grīziņkalna veikals laikam strādā tikai dažas dienas nedēļā līdz trijiem. Tā nevar būt vienīgā vieta Rīgā.
Izstaigāju visus Brīvības ielas lampu veikalus, bet tur var tikai pasūtīt dārgus un neglītus kupolus no ārzemēm.
Man tas ir tik ļoti apnicis, ka es drīz aiziešu nopirkt piecas Imanta Kalniņa plates un uztaisīšu kupolus no tām.

Kāpņutelpā dūmi, saskrēja arī dzīvoklī. Izsaucām ugunsdzēsējus. Izrādās, dedzis koplietošanas elektrības skapis kāpnēs. Ugunsdzēsēji teica - līdzīgi esot bijis citā mājā netālu. Laikam ļaunprātīga dedzināšana.
Āsholi.
Slikta dūša.

Es un Vilks silti iesakām - ja jums ir omītes, kam patīk parunāties ar jauniem aktīviem cilvēkiem un viņām problēmas ar mugursāpēm, nopērciet viņām biļetes pie Dr. Viestura Rudzīša, viņš šovak kā reizi ļoti grib parunāties par muguras sāpēm. Un nevajag kautrēties jautāt no zāles!

Man tomēr vairāk šķiet, ka vajag dziedēt traumas, ne ciest.
Piedod Verter, piedod Dāvi.

UPD.
Šis ir tikai par mani - mani no trases nodzen bezironiska ciešanu estetizācija. Citiem leģitīmi var būt citi stāsti.