dzīvsudrablapsa

netā ir brīvpieejā vairākas Ričarda Sipa (Richard Sipe) grāmatas par baznīcu un seksuālajiem noziegumiem. viņš ir kritisks par RKB menedžmentu - manuprāt, brīžiem netaisni un pārspīlēti -, bet arī viņš nekonstatē nekādu korelāciju starp celibātu un seksuāliem noziegumiem.
tas, kas korelē savukārt: (1) līdz vismaz 1980. gadiem sagatavošana semināros dažās jomās nebija kvalitatīva un bīstamos postulantus nemācēja pietiekami labi izķert; tālāk, kad konstatēja riskus, ir pielaistas daudzas smagas kļūdas šo bīstamo personu vadīšanā un ārstēšanā; arī pārlieku uzticējās pedofilu ārstēšanai kā tādai utt.(2) noteikti ir tādi postulanti, kas liek cerības uz to, ka kļūšana par priesteri viņus izārstēs no kaut kādām slimīgām dziņām, ar kurām viņi paši netiek galā; šī cerība bieži neizpildās; kā arī: nevienu ar šādu slēpto motivāciju nekad nedrīkstētu ordinēt, jo tas ir pārpratums par to, kas ir aicinājums uz priesterību; (3) visas reliģijas visos laikos un jo īpaši tāda grandioza baznīca kā RKB ar visām savām misticisma tradīcijām utt. ir piesaistījušas cilvēkus, kas nav īsti veseli. tas neattiecas tikai uz seksualitāti. baznīcas piesaista arī cilvēkus ar šizofrēniskā spektra traucējumiem u.tml. tikko atnācu no baznīcas. jā, ir visādi. ir cilvēki, kuriem citur nekur nav kur iet, viņi citur nejūtas saprasti; tad viņi nāk uz baznīcu, bet īstenībā viņiem papildus vajadzētu iet arī pie terapeita vai vienkārši pie ģimenes ārsta. "mūsu" uzdevums nav viņus vest pie ārstiem, "mēs" varam tikai to ieteikt, rekomentēt, viņus pavadīt. "mēs" neesam hospitālis. nu, you get the point.