Sun, Nov. 5th, 2017, 10:50 am

Gh! Tas kakēns. Atnāk mīļoties ar pusslapš. Un es. Jau. Zinu. Ir lecis pēc tualetes papīra, iekritis podā, lecis vēlreiz, iekritis vēlreiz podā, bet trešajā piegājienā ir izdevies tikt pēc Pasaulē Brīnišķīgīkā jeb tualetes papīra rullīša, kas tagad ir izplosīts pa gaiteni un virtuvi.

Sun, Nov. 5th, 2017, 11:43 am
[info]iive

Mazulītis. Es ceru, ka tad, kad paaugsies, neblēņosies tik daudz, nu vismaz ar šo savu lielāko aizrautību, visu no tualetes. Tualates birsti, papīru, paklājiņu, podu, kurā vienmēr jāiekrīt. Bet viņam nepiemīt tas pieaugušā kaķa cinisms, kas ir jauki, viņš bēdājas, ja ir atstāts viens istabā, nāk pastāstīt par visu, kas viņam svarīgi (es apgāzu bļodiņu, un nesaprotu, kur palika ūdens!), nokrīt kā pankūka uz krūtīm (kā tagad) un murrā stundām no vietas.

Sun, Nov. 5th, 2017, 11:56 am
[info]blond

Izklausās gluž pēc mūsējā - tā runāšanās un murrāšana. Bet bērnībā arī bija trakulis, viņām atkal vajadzēja tikt augšā uz visādām mēbelēm, no kurām pēc tam netiek lejā vai pat aizkrīt garām vietās, kur neiespējami viņu izķeksēt bez mēbeļu pārbīdīšanas. Beigās mums visas skapjaugšas bija nokrautas ar spilveniem.

Sun, Nov. 5th, 2017, 12:00 pm
[info]iive

Oi, es ceru, ka Žiž vēl neizdomās rāpšanos, tas būtu traki. Pagaidām patīk līst apakšās, viņš pat aiz virtuves skapjiem atrada sev 2 rotaļlietas, bumbiņas, kas bijušas kupoliņi lampu virtenei. Vienā ieliku iekšā zvaniņu, un tās tagad ir viņa mīļākās rotaļlietas.