Dažu dzejnieku dzejas tekstiem cauri dzirdamas garas un nopietnas sarunas ar tēviem. Tādi vārdi, ko šodien vairs ikdienā lieto tikai retais, bet kas piesūkušies ar to vienu, vispareizāko nozīmi, kurā to kādreiz sacījis visapbrīnotākais cilvēks.
Man šobrīd ir slinkums meklēt dzejas rindas. Varbūt vēlāk. Par to es iedomājos, klausoties Zeļģi. Tad es atcerējos par Treiberga dzejoļiem, un arī Madra, kas atstājuši līdzīgu iespaidu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}