Fri, Jun. 16th, 2017, 09:01 pm
Mēs, Latvija, XXI gadsimts

– Džīms gribēt ēst.
– Bet mēs neko nedarām par velti, – vārava teica, nu jau skaļāk, jo dienvidu vējš pieņēmās spēkā.
– Džīms būt nabags. Māt ar. Un tēvs ar.
– Mēs tikai gribam, lai tu tiem baltajiem pastāsti, kas ir nēģera brīvība.
– Un kas tad būt nēģera brīvib?
– Smiešanās un dejošana.

/Kristīne Ulberga "Tur"/

Piebildīšu vēl to, ka Džīms šādi runā arī ar savu māti, un šeit netiek imitēta lauzīšanās svešvalodā, bet gan, I guess... nēģerība!

Postskripts: darbība risinās *kaut kur mūžamežos Āfrikā*

Tue, Jun. 20th, 2017, 11:40 am
[info]iive

Jā, tā grāmata varētu noderēt.
Es izlasīju autores pēcvārdu, un es vismaz daļēji sapratu, kur viņa dabūjusi šo milzīgo disonansi – tēls balstīts leģendās par bijušo vergu melnādainu Džīmu, kas nokļuvis PSRS, bet viņai tas Džīma tiek izcelts no brīvas dzīves Āfrikā ar verga runas veidu un domāšanu. Verdzības nospiedumi tiek pasniegti par rases īpašību.