Man vienīgi šķita visai dīvaini, ka bija tik liels kontrasts stap tēlojumu sākumā un kaut kur pēc pirmās trešdaļas. No vienas puses varētu apgalvot, ka mēs redzam personības pārmaiņas no nīgras pusaudzes jaunā sievietē, kas veido savu dzīvi pašas spēkiem, un risina problēmas arvien konstruktīvākos veidos. Bet no otras puses, tas tiešām jau parādās darbībā, bet tā sabozušās ezīša tēlojuma maniere sākumā drusku atgrūž.