Spēlējām "Rīgas Laika" drinking game. Jāiedzer katru reizi, kad parādās vārdi "nāve" vai "mirt". Atzīmēšu, ka mēs pat negājām uz acīmredzamo, un neskārāmies ne rakstam par omi indētāju, ne masu kapiem. Tomēr pēc mazāk kā desmit minūtēm, lasot Tīrona interviju ar Pēteri Kļavu, mēs sapratām, ka labi nebūs, un pārstājām.
Es lasīju interviju ar Narkeviču Kultūras dienā, kur viņš atstāja ārkārtīgi augstprātīga un ārkārtīgi nepatīkama cilvēka iespaidu. Bet ar Rītupu augstprātība tik viegli neiet cauri.
Lasot RL, gan neradās sajūta par augstprātību, bet radās sajūta, ka Rītups vēlas pierādīt, ka Narkevičš nav nekāds "īsts" mākslinieks, ka viņš veiksmes rezultātā vai kā ir nokļuvis starptautiskā izstāžu un kuratoru vidē un izdarījis to kaut kādā veidā uz Baltijas pagātnes rēķina. Nez, jāapskata izstāde, kamēr vēl ir.