Sapnī vajadzēja braukt ar 6. tramvaju, bet nejauši iekāpu 11., sāku lasīt grāmatu un pamanīju savu kļūmi tikai pie kapiem, jo no Brasas tilta tramvajs nebrauca lejup, bet tālāk kļuva par gaisa tramvaju. Konduktors ieteica, lai pēc brīža lecu laukā, kur mīkstas sūnas - man tur vispār patikšot, jo tur ir hipiju ala. Tas bija kaut kur pie Gaujas ielas pieturas, kur dzīvē saglabājies militārais betona iežogojums, bet manos sapņos bieži ir dīvainas konstrukcijas - daudzstāvu vilcienu parks, labirinti ar nepabeigtām jaunceltnēm, kurās izrādās apdzīvoti stāvi (cilvēki iemitināti padomju laikos un netiek ārā) utml. Tiešām patīkami piezemējos atsperīgās sūnās, un devos uz hipiju alu, kura atgādināja hobitu mājiņu. Tika dzerta tēja, skandināti zvaniņi, bet pēkšņi mājiņas saimniece (izrādījās, ka tā ir Māra Ķimele) piecēlās un teica: "Pietiks atpūsties, tagad mums jāiestudē Rainis!". Pamodos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}