es atkal esmu gar zemi no tā, cik forši džims raksta. apbrīnojama spēja noķert domas lidojumā, nemēģinot iestūķēt paredzamās teikumu konstrukcijās. tiešām, vāu.
vispār, vai, ko, lai tagad dara? ja nu es negribot sākšu džimu imitēt? tagad man steidzīgi jāizlasa vēl daudz kas kruts, lai vismaz manas imitācijas ir tik haotiskas, ka ne viens neuztver ko kurā brīdī no kā es zogu.
aw, cik jauki! es gan vēljoprojām esmu dikti kautra meitenīte, kad kaut kas jāstāsta publiski. mums parīt lasījumi kopā ar tiem pašiem jaunajiem medijiem, un es lēšu, ka būs jāvelk īsi svārki, lai tad, ja nevarēšu skaļi vārdu pār lūpām dabūt, publikai būtu vismaz estētiskais baudījums