Mon, Jan. 14th, 2013, 06:19 pm
yet another episode of sīkā un zivis ledusskapī

ledusskapī lasis, kuram jau vakar būtu vajadzējis tikt patērētam, šodien uz maizītēm vēl bija ok, bet bail, ka rīt vairs nebūs labs. varētu sataisīt lašzupu, bet es tik ļoti pārcentos ar raitdienas branču, ka ēst negribas it nemaz. turklāt arī ne iet uz veikalu pēc burkāniem un kartupeļiem. turklāt, jāsāk taču beidzot mācīties un citus pienākumus pildīt.
bet tas lasis tur sēž, un es sēžu aiz sienas un jūtu viņa skumjas par cilvēkiem, kas nespēj novērtēt viņa upuri no brīva dzīvnieka atdoties pusdiengaldam.
 Leave a comment | 19 comments

Tue, Jan. 15th, 2013, 01:29 am
[info]iive

jā, nu diemžēl viņa izcelsmi nezinu gan. bet par zivīm vienmēr šķiet, ka tās ir brīvākas no ciešanām. laikam nespēja identificēties ar laša lēcienu pret straumi kā brīvības izpausmi salīdzinājumā ar, piemēram, to pašu lasi baseinā vai kādu zelta zivtiņu akvārijā. es to lēcienu drīzāk redzu kā maniakālu vairošanās instinktu, kaut ko tik... negatīvā veidā dabisku, ka tas atgrūž. jā, droši vien tas - zivs kā būtne bez visām tām estētiskajām īpatnībām, kas ļauj piedomāt emocijas. vai bez emocijām, kādiem dzīvniekiem noteikti ir kaut kas līdzīgs emocijām, noteikti ne tā, kā mēs saprotam, bet, piemēram suņiem kaut kas varbūt pati ļoti tuvs tam.
Parent - Thread - Reply

Tue, Jan. 15th, 2013, 08:38 am
[info]divi_g

Domāju, ka zivis tiešām ir brīvākas no ciešanām (un arī tā, kas būtu līdzīgs emocijām), taču imho tas varētu būt dēļ vienkāršākas nervu sistēmas, nekā citiem dzīvniekiem. Nākamie šajā ziņā varētu būt kukaiņi, taču tie ir pārāk svešādi.
Parent - Reply