dzīvsudrablapsa

ledusskapī lasis, kuram jau vakar būtu vajadzējis tikt patērētam, šodien uz maizītēm vēl bija ok, bet bail, ka rīt vairs nebūs labs. varētu sataisīt lašzupu, bet es tik ļoti pārcentos ar raitdienas branču, ka ēst negribas it nemaz. turklāt arī ne iet uz veikalu pēc burkāniem un kartupeļiem. turklāt, jāsāk taču beidzot mācīties un citus pienākumus pildīt.
bet tas lasis tur sēž, un es sēžu aiz sienas un jūtu viņa skumjas par cilvēkiem, kas nespēj novērtēt viņa upuri no brīva dzīvnieka atdoties pusdiengaldam.