nezin kādēļ šodienas zombijstāvoklī ļoti viegli un patīkami lasās jungs un pavisam prātu pacilā tt dzejoļi. bet prozas teorija, kur jāizmaļ žanru pazīmes un vēsturiskā attīstība mani vienkārši izslēdz. tomēr bezgala ļoti gribētos kaut ko saprātīgu piebilst seminārā pie pasniedzēja, kurš pagājušo reizi manas atbildes klausoties šķita nepatīkami apmulsis un kādā brīdī pat pārstāja uz tām reaģēt. un tā es te cenšos neizskatīties pārāk dīvaini, ik pa brīdim noraustoties uz jauno mediju dīvāna. un gaidu, kad mazie ģēniji pabeigs savas lielās lietas, lai var sākt montēt visu tt padarīšanu.
bet džima filma un vakardienas ballīte bija ļoti patīkams piedzīvojums. ejot uz autoostu rīta agrumā balsī smējos par trubiņu un zupas tenku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}