tikko esmu mājās no omītes novilku drēbes, lai pastiprinātu savu brīvības sajūtu atkal, hah tas viss nebija briesmīgi, bet vienmuļi gan tā pamazām uzblīst kas man patika - līdz šim nedzirdētie stāsti par latgaļu kalpiem (omīte pat nodziedāja vienu dziesmu, ko meitenes ganos dziedājušas, un noskaitīja pāris pantiņus), vēlāk tovakar sanāca kkas līdzīgs vakarēšanai - omīte man dziedāja savas mīļākās ziņģes, es arī kaut ko un tā vēl man patīk, kā viņa smejās un pociema baznīcu it kā sāk atjaunot. mēs nedaudz pastaigājāmies uz dažādām pusēm, bet torņa sīpolu var redzēt ļoti tālu. uzklīdām ķipēnu (?) muižai un vēlāk, nākot pa ceļu, uzdūrāmies attālai ballītes muzīkai - tur bija akordeons ar skaistām ziņģēm. tad mēs sēdējām kādu laiku pie ceļa un pienāca ragana ar asiņainu muti un prasīja pīpes pie sliktajiem aiziet visas runas par politiku (viendien 6h no vietas), pārmērīgā piesardzība un apklačošana +šon pociema veikalā, kamēr tur biju, skanēja lr2 ar īpašo fīču - atmini ticējumu +iebraucu mājās savā bardakā, atrodu nenovāktu pieneņu vīnu, sačervelējušos arbūzu, vaļā logus utt |