novilku drēbes, lai pastiprinātu savu brīvības sajūtu atkal, hah
tas viss nebija briesmīgi, bet vienmuļi gan
tā pamazām uzblīst
kas man patika -
līdz šim nedzirdētie stāsti par latgaļu kalpiem (omīte pat nodziedāja vienu dziesmu, ko meitenes ganos dziedājušas, un noskaitīja pāris pantiņus), vēlāk tovakar sanāca kkas līdzīgs vakarēšanai - omīte man dziedāja savas mīļākās ziņģes, es arī kaut ko un tā
vēl man patīk, kā viņa smejās
un pociema baznīcu it kā sāk atjaunot. mēs nedaudz pastaigājāmies uz dažādām pusēm, bet torņa sīpolu var redzēt ļoti tālu. uzklīdām ķipēnu (?) muižai un vēlāk, nākot pa ceļu, uzdūrāmies attālai ballītes muzīkai - tur bija akordeons ar skaistām ziņģēm. tad mēs sēdējām kādu laiku pie ceļa un pienāca ragana ar asiņainu muti un prasīja pīpes
pie sliktajiem aiziet visas runas par politiku (viendien 6h no vietas), pārmērīgā piesardzība un apklačošana
ilze man atgādina tēta sliktās īpašības
vispār man šķiet tajā kaut kas ļoti nepareizs - tante ar brālēnu brauc jau nto vasaru uz turieni, bet 2 nedēļas gandrīz nepamet to māju
mans brālēns te latvijā vispār neko nav redzējis. man liekas, viņi paši izdomā sev šķēršļus
es ceru, ka viņš nebūs tāds memmītis turpmāk un aizlaidīsies
+šon pociema veikalā, kamēr tur biju, skanēja lr2 ar īpašo fīču - atmini ticējumu
ticējums skanēja tā - kurai jaunai meitai zirneklis uz loga auž tīklu, tai drīz jāprecās
man jau palika mute vaļā, jo pēkšņi atcerējos savu milzu zirnekli, bet nez nez
+iebraucu mājās savā bardakā, atrodu nenovāktu pieneņu vīnu, sačervelējušos arbūzu, vaļā logus utt
šurp braucot domāju, kam veltīt šo nedēļu - cerams, vīnam