|
|
|
Marts 12., 2007
12:12
pirmkārt, es smēķēju. no sevis neaizbēgt.
tā priekš sevis: atsāku ja nemaldos pagājušonedēļ, kamēr biju tjipa slims.
vēl,
reizēm liekas ka vajdzētu izrunāties visādas muļķības, tāteikt pasūdzēties, netīroveļu pamazgāt. acīs tā darīt nav veselīgi, bet aiz muguras neesmu radis.
vēl,
man nepatīk k-ko uzrakistīt un tad piekarināt atslēdziņu tip tikai draugiem, a ko man un no kā slēpt? vēl muļķīgāk ir uzrakstīt un tad pielipināt actiņu - tip nevienam nerādīšu a kāda jēga rakstīt tad? tip k-kad vēlāk pēc gadiem pārlasīt un pajūsmināties par sevi atcerēties tās "intīmās lietas" un uzrakstīt vēlvienu gabalu ko paslēpt no visiem. kam tādas paslēpes ir vajadzīgas?
kuņģis burkšķ un nedod mieru. tūlīt iešu ārā - pusdienās. kārtīgi izvēdināšos.
tikai tagad sapratu kas ir tā vieglā trauksme manī. tās ir kārtējās negācijas kas tiko iekrāmētas samierināšanās apcirkņos vēl nevēlas padoties. līdz vakaram būs miers. es zinu.
brīva nedēļa paskrēja vēja spārniem, piedzīvots viss un nekas. nekas nav manījies - varbūt arēji mazliet.
|
Marts 1., 2007
09:27 - atejists un propogandists
sakarā ar manu veselību.
vakar vakarā ienāca prātā, ka augšējo elpceļu iekaisums varētu būtu mana organisma atriebība par to ka esmu piegriezis nikotīna piegādi.
jau agrāk bija novērotas tādas parazītiskas domas kā pakluso uzpīpēt vai vnk padoties. brīnumlietas manā galvā notiek. nav brīnums ka mazākizglītoti ļautiņi to norakstijuši uz sātanu vai vell`s zin ko tur.
šorīt e-pastā pienāca "Brīnumu Avīzes" 2. nummurs. apsveru iespēju pievienoties.
izrādās ka pat tādiem neticīgajiem dziedināšana netiek liegta
( savējie )
|
Februāris 27., 2007
12:00 - laiks atkal mazlit atķeksēt...
nu jau esu izdzēris divas krūzes kafijas.
man nav nekādas intereses par apkārt notiekošo. viss ir pelēks un neinteresants, visi ir kaitinoši un pastulbi(lai neteiktu vairāk), kā lai aizstāj nokotīna atstāto tukšuma sajūtu.
kādu brīdi atpakaļ pieķēru sevi pie domas, ka varētu pa kluso vienu cigareti uzpīpēt un nevienam neteikt.
īstenībā tādas domas man parādijās jau vakarvakarā.
pilnīgi jocīgi palika.
nikotīns liek man krāpties, neatzīt savu vājumu. es negribu zaudēt pašcieņu melojot un izliekoties labāks nekā es es esmu.
ja arī es uzpīpēšu tad tas noteikti nenotiks pa kluso.
Mūzika: Bios - power z
|
09:48 - nav nopīpētas aptuveni 12 cigaretes
QuitMeter Counter courtesy of www.quitmeter.com.
vakars izrādijās tieši tik murgains kā es gaidīju!
nepārtraukti gribēju pīpēt, domas no cigaretām spēju novērst tikai uz kādām piecām minūtēm. tik viegli aizkaitināms es manliekas vēl nebiju bijis. visu laiku bija tāda sajūta ka iekšas vārītos... visriebīgākā laikam ir tā tukšuma sajūta, īstenībā ļoti līdzīga bada sajūtai, uzmācīga un neremdināma. liekas ka viena cigarete varētu atbrīvot no tā iekšējā stresa.
rīts bija salīdzinoši mierīgs. apzināti gulēju līdz pēdējam brīdim, lai man nebūtu laika vnk sēdēt un pērties par to ka jāuzpīpē, zaķīts jau bija man uztaisijis kafiju (atklātisakot neatceros kad pēdējo reizi kāds man no rīta taisija kafiju, liekas ka Ineses māte k-kur pirms gada, bet patīkami ka pamostoties kafija...) tāka bez stresa saģērbos padzēru kafiju un atbraucu uz darbu. īstenībā jau ienākot pa kabineta durvīm sajutu pamatīgu vēlmi uzpīpēt, nu jau būs pagājusi stunda un nekas īpaši nav mainījies, vakardienas salmiņi beidzas.
priekšā vēlviens pārbaudījums - aiziet uz veikalu un NEnopirkt cigaretes.
iz fiziskiem simptomiem:
viegli trīc rokas, ir manāmas grūtības koncentrēties, nepārtraukta tukšuma/bada sajuta, liekas ir mazliet grūtāk elpot.
Mūzika: Mr. Bungle - Squeeze Me Macaroni
|
Februāris 26., 2007
19:20 - a laiks ta velkās kā pussprādzis gliemezis....
apgriežos ap savu asi, k-ko mazliet paknibinos un gandrīz kā zombēts dodos uz virtuvi, jau iztēlojos kā piepīšu un tad atjēdzos, pirmkāt man nav cigarešu un otrkārt, es nepīpēju! un tad pārņem tāda kā tukšuma sajūta.
no fiziskiem simtomiem:
liekas ka ir pazeminājies asinsspiediens, rokas netrīc - svīst tikai labā plauksta. mazliet tākā reibs galva, tākā saprast nevar. redzu itkā labi un skaidri, vienīgi ir tāda jociga ņirboņa perifērijā.
lai cik tas nebūtu dīvaini, liekas ka mazliek šķebina dūšu
ā baltmaizes mājās vairs nav, baltmaize nav risinājums! vajag lielu kaudzi ar tēju, lai gan šaubos ka tas palīdzēs.
|
18:31
|
18:03
arghhh man gribās uzpīpēt, acīmredzot pirmās pazīmes par tuvojošos lomku :)
vispār jau no pustrijiem fonē doma par uzpīpēt. mājās vispār grūtāk.
zinu ka man uz tvaiku atsūcēja mētājas tabaka 1/2 pīpei - nagi niez!!!
izmest ar roka neceļas, bet varbūt vajadzētu?
ā, un salmiņus atstāju darbā, mājās nekā tāda kas liktos gana labs nav.
bērns uzvedas tā it kā saprastu ka mani šodien vajag saudzēt :)
ehh un vajadzēs vēl kādu laiku...
atceros vienu reizi, kad metu nost k-kur 3. vai 4. dienā paliu varen ērcīgs.
tagad arī jūtos viegli nokaitināms.
nav nopīpētas jau 3 cigaretes, tas nozīmē ka nikotīna koncetrācija ir nokritusies 12,5% no ierastā, drīz tas būs sasniedzis koncentrāciju kāda man ir no rītiem. tad man parasti vajag divas cigaretes lai justos labi.
pirmo parasti es izsmēķēju ar pusaizvērtām acīm/pusmiegā kamēr vāras ūdens kafijai, un tad nākošo pīpēju kad kafija ir ievilkusies.
tikai tad diena var sākties.
atceros ka esmu gājis 6km pēc 1 cigarešupaciņas - vai es to darītu baltmaizes dēļ?
//no diktafona tā arī nekāda prieka nav bijis.
|
16:25
nu re darbs ar tūliņ beidzas :)
diskomforta nav. vienīgi, kad sēdēju uz poda ik pa brīdim kā pašsaprotama bija doma ka pēctam uzreiz uzpīpēšu, jocīgi bija paiet garām ardurvīm.
Mūzika: Apocalyptica - Hall Of The Mountain King
|
15:03 - tik tak
mazliet vairāk kā divas stundas ir pagājušas, atklāti sakot nekas traģisks. pa galvu mļās doma ka derētu iziet ārā uzpīpēt. tiko pabeidzu mazu darbiņu, tāds kā starpfinišs un visticamāk tādēļ arī gribēšana. ieradums man tāds, ka eju pīpēt tad kad pabeidzu iesākto, vai tad kad izbesī darīt k-ko kas nesanāk.
īstenībā mani visvairāk satrauc gulētiešana, tas varētu būt gana mokoši. ak jā un tad vēl rīts pēc tam, uj..!
no pieredzes zinu ka pirmā diena tik tāda māžošanās vien ir, pats asums ir pēcāk.
optimisms nepamet.
iešu uztaisīšu kafiju a varbūt tēju - nevaru izdomāt.
ja kas - liekas ka tie salmiņi mazlit palīdz.
Mūzika: Massive Attack - Angel
|
12:37 - es šodien jūku prātā, es rītu būšu brīvs!!
tiko darbā dabūju jaunu rotaļlietu - diktafonu. pavērosim cik daudz prieka tāda mantiņa var sagādāt.
vēl es biju uz veikalu, gāju pēc cigaretēm un paceļam prātā ietriecās doma - a moš nepirkt tās cigaretes, vienkārši atmest un viss.
iegāju veikalā un nopirku sāļos salmiņus - ietaupiju Ls0,10.
papceļam uz darbu nopīpeju pēdējo cigareti.
ja var ticēt zinātnei, mnā organasmā patreiz ir optimālā nikotīna deva kas divu stundu laikā samazināsies par 50% un organisms sāks prasīt jaunu devu - respektīvi aptuveni pēc divām stundām man vajadzētu sajust pirmās diskomforta pazīmes. pēc astoņām stundām nikotīna daudzums organismā būs sarucis līdz 6,2% no optimālās devas.
pagaidām optimisms valda!
/oft
mana skype ikona pie pulksteņa ir kļuvusi sūnu zaļa, ko gan tas nozīmē?
Mūzika: \Massive Attack - Black Milk
|
|
|