|
|
|
Marts 23., 2007
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iekodeets | 09:30 - laba diena?
nu @#$%!
tāds rīts!
mājās - pamodos forši uzpīpēju, izdzēru kafiju un nekas neliecināja par bardaku kas mani sagaida.
pirms došanās uz darbu iegāju izstabā samanīju ka mana meitiņa pamodusies blakus pusaizmigušajai sievai staipās pa gultu. uznāca tāds kā mīļuma vilnis.
neko.
ielīdu blakus parunāties un tā.
vēljoprojām viss bija mierīgi.
kaut ko tā starpcitu vāvuļoju ar bērniņu runāju nepar ko. bebis izknibināja manu tuneli un caurumā ieķeksēja ar pirkstu un es neko ļunu nedomādams apstāstiju bērnam ka man lielas ausis un ka ausis un deguns aug visu mūžu, ka viņas opitim uz 60 gadiem noteikti būs milzīgas ausis un ka tētim vecumdienās būs lielas ausis un ka viņai pašai arī būs lielas ausis. un tad! man nācās uzkalusīt no sievas pārmetumus, man vajadzētu domāt ko es ar bērnu runāju! ka bērnam tāda infa nosēdīsies zemapziņā un bez maz graus psihi vēlāk! nu @#$%!
nu es to kautka nevarēju saprast un mēģināju norādīt ka viss ir atkarīgs no attieksmes un ja māmiņa uzstādīs ka tas ir briesmīgi, tad tā arī bērns to sapratīs un tiešām var nevajadzīgi satraukties. no manas puse sekoja piedāvājums audzināt bērnu kolbā... ka tikai mazais neuzzin neko mulsinošu.
tā kā pēdējās dienās mums ir aktualizēusies TV-kaste, respektīvi, mūsu vienistabas dzīvoklī tam dranķim nav īsti vietas un man liekas lietderīgi no šamās atbrīvoties (pats viņu savulaik nopirku, jo visu bērnību biju gribējis Savu Personīgo). es neapdomīgi atkārtoti ierosināju paārdot, atdot vai kaut kā tā. mana sieva sāka uzvesties kā pilnīga atkarīgā:
"nē, nekādā gadījumā. tev jau vienalga, tu tā pat mājās maz uzturies! bet man! pa māju ar bērniņu dzīvojoties garlaicīgi..." blah, blah...
nu un tad es tā kā savilku visu kopā un nepajokam dusma uznāca. viņa rūpējoties par bērna psihi liek pārdomāt katru vārdu ko runāju un pati nav gatava atteikties no TV. nezinu, varbūt esmu galīgs tumsonis, bet man liekas ka TV-kastei uz bērna psihi un vērtību skalu ir ievērojama ietekme. galugalā es izaugu principā bez TV. gāju multenes pie krustmātes skatīties.
man liekas ka mājās var atrast nodarbošanos arī bez tālrāža. grūtāks varētu adaptēšanās periods.
vienvārdsakot sanāca asāka vārdu apmaiņa.
neauglīga, protams!
pa ceļam uz darbu jauks laiciņš. redzēju kā ķēve ar kumeliņu ganās pļavā, putniņi gaisā jauki čivināja, bezbailīgs zvirbulis uzkrītoši novēroja mani. es pavisam klusi sevī priecājos ka esmu tālāk no tā rīta trakuma kas bija mājās, ja es tur būtu uzkavējies kas tos zin, kā tas varēja beigties.
nu ja.
apcerēju cika jauki darbiņā ar pilnu atdevi mierīgā gaisotnē padarbošos.
ienācu savā kabinetiņā un tiko kā islēdzu kompi, visa redakcija pēkšņi atmodās. visi skraidelē šurpu turpu skaļi apspriež dienā saplānotos darbus yun vakar padarītos. arī manās durvīs parādijās galva un nācās iet apskaidrot mūsu jaunajai kolēgai pastāvošo kārtību un iepazītināt ar terminu lokālai tīkls.
tad vēl.
vajadzības spiests iegāju pie fotogrāfa a tur tāds bardaks! likās ka visa radakcija pēkšņi man nesaprotamu iemeslu pēc ir saorganizējusies nepārtraukti pīties pa kājām. viņi gandrīz pilnā sastāvā mani sagaidīja un vārijās un grūstijās.
uh!
notinos tā arī sev vajadzīgās lietas nenokārtojis.
ehh
būs vēl!
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |