> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 25., 2008

17:02 - CENZŪRA BĻA tad nu tā, man nav īsti skaidrs cik tālu ir gatavi iet mūsu morālās stājas uzraugi. visādi gadījumi krājas kaudzēm. "Operas puisīša" skandāls, cepiens par sīču ķengāšanos internetā (es te par to gadījumu kasd skuķim draugos riebīgas vēstulītes sasūtija), sašutinājums par veidenbaums aktivitātēm, krimināllieta par to ka atklāti bankām netic un tagad vēl bērnu grāmatas cenzē! nav brīnums ka sabiedrība kopumā pati vairs nezin, kas slikts, kas labs. es pat tā agrāk nebiju aizdomājies, bet izskatās, ka tā ir kautkāda stratēģija, no augšas organizēta tautas mulsināšana. un principā, no malas izskatās pēc mērķtiecīgas notrulināšanas (es no sirds ceru ka tā nav). jau ilgi sabiedriskā telpa tiek pārpludināta ar apšaubāmām patiesībām, tipa, mūzikas pirātisms ir slikti, reklāmas nepārtraukti bombardē ar dīvainiem un pat neizprotamiem stereotipiem par katra vietu sabiedrībā, aktīvi tiek nošķirtas dažādas subkultūras, jau no agras bērnības tiek ieaudzināts pakļauties "autoritātēm", tikai tādēļ ka tā vajag. tip viņš tur vecāks, viņa tur skolotāja, tādejādi nodrošinot paaudžu plaisu veidošonaos (kas principā nav nekas cits kā, sabiedrības šķelšanās nepietiekamas komunikācijas iespaidā). bieži tiek izplatīti mīti par tuvākām un tālākām kultūrām, veicinot rasismu nacismu un vēl tur visādus radikālismus. ja tā padomā, tad bērniem pieejamās pirmās literatūras cenzēšana ir viens no labākajiem veidiem kā liegt jaunajam cilvēkam iemācīties, kas ir slikti un kas nē. ja bērnu agrā izolē no agrsijas un negācijām vispār, viņam noteiktui nav ne laika ne vajadzības iedziļināties problēmā pēc būtības. un ja vien viņam pašam jau agrā vecumā negadās uzrauties uz kādu galēju netaisnību, visticamāk viņam nav iepriekšējās pieredzes uz ko balstīt savu spriedumu par kādu konkrētu gadījumu un tādā situācijā atliek vien kaukt līdzi vairumam (kas iespējams savā pieredzē ir tik pat aprobežoti). es, iespējams kļūdos, bet manī ir pārliecība ka bērnībā bērniem ir jāpiedzīvo pēc iespējas pilnīga emociju gamma, no tās neizslēdzot zināmu devu cietsirdības un pazemojuma. tikai mūsu personīgā pieredze veido raksturus un attieksmi pret lietām.

(2 | nu kas i` ko?)