> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Jūnijs 23., 2009

19:42 - kā es jāņus nosvinēju.. vot sākās viss nevainīgi. ceturtdienas vakarā ap astoņiem devāmies divus ciemus tālāk uz ungārijas pusi, lai iepirktu drābiņu. plāns vienkāršs - no senčiem dabū mašīnu, aizbraucam līdz kaimiņciemam, atrodam māju un nopērkam. paceļam mājās pie ezera apstājamies, lai mierīgi uzkurītu. izklausās vienkārši. starpcitu pie plānā bez grūtībām izdevās pieturēties līdz iesprūdām kautkur starp atrodam māju un nopērkam. nu tas fermers tāds eksotisks tēls. karoč ciems kurā viņš dzīvo ir galīgi mazs un stipri izolēts no pilsētas burzmas, pārdesmit ģimenes tur dzīvo bez viņa. fermers: ap 50 gadu vecs, augums ap 180cm, stalts, sportisku miesasbūvi, aptuveni 80% ķermeņa klāti ar tetovējumiem, 10 savas dzīves gadus pavadījis portugālē, mežā. daudz zin par rituāliem kas saistīti ar "indīgu" augu prātīgu lietošanu. pagalms viņam 3metrīgu tūju ieskauts skandenēs RATM piesēdām pie dārza galda, parunājām kas un kā un noskaidrojās ka mēs vijam simpatizējam un lai to apliecinātu viņjš mūs cināšot ar speciālu dzērienu, principā zālīšu uzlējumu. tik nianse tāda ka neviens vēl nekad nav izdzēris vairāk 75g šitās mantas. FAKINHELL - tā dzira vnk jumtu norāva. 50g manā gadījumā izrādijās pilnīgi pietiekami. tadnu noslēpumainā dzira ir nakas vairāk kā labā kaņepīte ar šņabi aplieta un kārtīgi izmērcēta. tajā konkrētajā bij tik daudz šī maģiskā auga daļiņas ka pēc krāsas atgādinājā Rīgas Melno Balzāmu. nopietns trips uz kādām 6h pec kurām salds un dziļš miegs ar aktīviem un uzrunājošiem sapņiem. ā nu jā mājās mēs pārradāmies nākošās dienas, t.i. piektdienas, pusdienslaikā ar 20g herbārija 10 plānoto vietā. kā tas sanāca? vienkārši, mēs tiešām bijām simpātīski tam fermerim un viņš mums atdeva pa 35€ 10g, mēs, jakas bijām plānojuši 60€ ieguldīt. visu dienu bavadīju mierīgi klīstot no gultas līdz virtuvei un/vai toletei cenšoties nepārtraukt ārstējošās inhalācijas, jo sestdiena bij ieplānota kā gavēnis, lai sagatavoties sēņu rituālam. tas no zīmēja diena bez kafijas alkohola un pārtikas, pēc iespējas mazāk smēķēšanas un drābiņam kategorisks nē. lūk sestdien no rīta lija, tā ka pagrūti bij ar to gavēni. pīpēju vairāk nēkā vajadzētu un brokastīs pašam nemanot saēdos tā ka smagumu sajutu. Hanesa māmiņa mums saorganizēja skaņas mesāžu (sound massage), jauks pasākums, nezinu gan cik jēgas nō tāda, bet sajūtas bij baudāmas.. vakarpusē sagatavojām uguskura vietu, tēju un sēnes. bijām gatavi sēnes mācību stundai. sēnītes viltīgas, pirmās stundas laikā tāds mērens vilnīts ar marginālām redzes halucinācijām un tad miers. mums jau likās ka balīte beigusies, kad sēne pielavījās no muguras un mums pat nemanot pārvērta aizraujošā mūžīigi manīgā kaledaskopā. atlikušo nakti pavadījām pārmaiņus te klusējot te aizrautīgi pārspriežot kādu globālu vai ne tik globālu problēmu krāšņu halucināciju pavadījumā. vēlreiz pārliemcinājos par to ka halucinogēniem labāk izvēlēties drošu vietu un uzticamu sabiedrību. salīdzinājumam skābes trips barselonā bij nesalīdzināmi skarbāks, ja atklāti liekas ka arī vairāk ko iemācija. mācība: cilvēki mainīs savu attieksmi pret visu mīlošo māti zemi tikai tad kad pēc pārtikas būs jālien uz vēdera, maksimāli piekļaujieties zemei. jautaajums ko mums katram pasham sev pajautaat un tad godiigi atbildeet!

(1 | nu kas i` ko?)

Comments:

From: freakart Date: 25. Jūnijs 2009 - 09:45 (Link)

uhhh

(Reply to this)