Gribēju sākt ierakstu ar pazemīgu klanīšanos un atvainošanos par pārāk biežu spamošanu, bet tad ieraudzīju, ka "nesen veiktais ieraksts" (paldies par ģeniālajām atbildēm!!!) datēts ar 17.aprīli. Labi vēl, ka šī gada.
Tiko dabūju pa kaklu no ex kolēģes, ka solīju atzvanīt tiko kā būšu brīvāka... pirms diviem mēnešiem. (Reiz zaļajā jaunībā, pēc divu gadu pazušanas uzradās mans mīļotais un uz "kur tad tu biji 2 gadus!?" meta man sejā "Tu taču pati teici, lai iereibis vairs nerādos!!!")
Pilnīgi skaidrs, ka lēmums mainīt darbu, ir bijis pareizs. Jautājums tikai, vai nebūšu kā dura ieskrējusi nākamajam t-rexam rīklē, kurš atkal iesūks uz diviem gadiem kā vienu garu darba dienu.
Vienmēr, kad bēgu, šķiet, ka sliktāk vairs nevar būt. Tad katrs nākamais darba devējs pierāda, ka var gan.
Kā atrast līdzsvaru starp "gulēt zem palmas un lupīt banānus" un "piķis un nervu sabrukums"? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
